”Redzēt tuvāk…”

Dod Dievs man neredzēt par daudz uz priekšu,
Jo citādi es nespēšu pat soli taisni spert –
Jo gribēsies uzreiz aiz simtiem metru,
Uzreiz tur atrasties, bet kas tad ies?

Dievs cēlis kalnus rindā zemāks-augstāks
Es cilvēks, redzu virsotni tik vienu,
Bet kalni pārējie aiz pirmā kalna slejas,
Tos ieraugu, kad pirmam smaili sienu.

Ak nelaimīgie tie, kam rentgenbrilles spiežas,
Ak nelaimīgi laikam tie, kas redz par daudz…
Ak nelaimīgie, tie, kas tīko desmitgadu augļus,
Tiem desmit gadi jāsapņo par to, kas varbūt augs…

Ak laimīgie, kam ir ik mirkli mērķi mazi,
Tie katru dienu priecājas par to, kas ticis tiem.
Ak laimīgie, kas neredz lielas lietas agri,
Kas iet uz tām, bet nesapņo un tātad – zied.

/Valters Bergs/