Par filmu ”The Vow” un vēl dažām lietām

Can a -once in a lifetime love- find a second chance?

Sen nebiju noskatījusies nevienu filmu. Tam ir 2 pavisam vienkārši iemesli. Pirmais – man vairāk kā pusgadu tam nebija bijis laika. Otrais – man mājās interneta provaideris ir nobloķējis ”pirātu līci”, kas nozīmē, ka vienīgais palīgs ir proxy. Tomēr, ņemot vērā, ka ”pirāti” ir pilnībā pārgājuši uz magnet linkiem, tad caur proxy magnet linki man neveras vaļā ne ar kādu programmu palīdzību. Izmēģināts pilnīgi viss. Un tajā brīdī, kad es jau no dusmām gribēju uzspert gaisā datoru, atteicos no torrentu ”kačāšanas” pavisam. Liela daļa drošvien domās, ka esmu nenormāla, ka spēju izdzīvot bez trakeriem 😀 Bet kā ir, tā ir. Bet ne par to es gribēju stāstīt…

Ņemot vērā, ka tuvākajās dienās dodos uz Latviju un pamatā dzīvošu mājās pie mammas, kur joprojām pa pusei dzīvo mans LMT internets (”pa pusei dzīvo” tāpēc, ka pārāk bieži mēdz ”nosprāgt” 😀 ), kurš nu galīgi nav piemērots filmu lejuplādei, nodomāju, ka jātiek pie kāda laba sarakstiņa ar filmām, ko būtu vērts redzēt. Tā nu nonācu līdz ”The Vow”. Noskatījos ”treileri” un nenoturējos – noskatījos jau šovakar. Spēcīga filma. Spēcīga.

Man tik ļoti gribētos uzrakstīt šeit visu, ko filmā redzēju, tomēr saprotu, ka tad tiem, kuri izdomās šo filmu noskatīties, vairs nebūs interesanti. Tāpēc turpinu kost pirkstos un turēt mēli aiz zobiem 🙂 Tomēr man ļoti gribas pateikt, ka tā ir lieliska filma!!! Es tik ļoti tajā iegrimu un aizrāvos, ka pat aizmirsu, ka tā balstīta uz patiesiem notikumiem!

Un vēl kas, par ko aizdomājos – ko, pie velna, skuķi ir atraduši Robertā Patinsonā? ”The Vow” galveno lomu atveido Čenings Tatums (Channing Tatum). Viņam bija tikusi arī galvenā loma ”Step up” pirmajā daļā, kā arī ”Dear John”, kas starp citu arī ir vēl viena lieliska filma, kas uzņemta pēc Nikolasa Sparksa grāmatas motīviem. Nikolass Sparkss vispār ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem. Arī leģendārā ”The Notebook” ir uzņemta pēc Sparksa grāmatas. Tāpat arī ”The Last song” ar Mailiju Sairusu un Laiemu Hemsvortu galvenajās lomās. Ehh, cik tipiski man – sāku runāt par vienu tematu un neviļus nonāku pie otrā, trešā un ceturtā, līdz beigās vairs neatceros ar ko sāku 😀

Jā, vārdu sakot – Čenings Tatums, cik esmu redzējusi viņu ekrānos, filmai piedod kaut kādu perfekti neizskaidrojamu noskaņu, kādu, manuprāt, neizdotos radīt nevienam citam aktierim.

Uzreiz paskaidrošu – pēdējā reize, kad es līdz vājprātam fanoju par kādu aktieri, bija apmēram pirms kādiem 8 gadiem, kad man bija ~14 gadi un bija vēl ”Bafijas pret vampīriem” ēra. Nav grūti uzminēt, ka mans lielākais pielūgsmes un apbrīna objekts bija Deivida Boreanaza attēlotais vampīrs Eņģelis 😀 Viņš nespīdēja. Un viņš, pretēji Edvardam Kalenam, bija trīsreiz ”platāks” par savu draudzeni Bafiju. Jo atšķirībā no Edvarda, kurš vienkārši skraida apkārt pa mežu, Eņģelis reāli -cīnījās- vārda tiešajā nozīmē. Viņš cīnījās, izmantojot savas rokas, muskuļus un cīņas paņēmienus. Nevis iekodās citam vampīram kaklā, plūkdams viņa matus 😀

Atkal novirzījos no tēmas… 😀

Ko es ar to gribēju pateikt… To, ka manā istabā sienas nav noklātas ar Čeninga Tatuma plakātiem un man patiesībā nav ne mazākās nojausmas cik viņam gadi, kur viņš dzīvo un vai viņam ir suns. Tāpēc pie viņa fanēm sevi nevaru pieskaitīt. Diez vai es jebkad vēl par kaut ko fanošu 🙂

Tomēr kaut kas tajā, kā viņš spēlē savas lomas, ir ļoti… Pievelkošs? Vai tā vispār būtu stilistiski pareizi teikt? 😀 Man reti gadās tā, ka es filmas stāstu ”izlaižu sev cauri”. Izdzīvojot stāstu, asociējot varoņus ar sevi. Vienā teikumā sakot – man reti kad gadās, ka filma manī pamodina man tik ļoti raksturīgo un spēcīgo empātismu. Tomēr Čeninga Tatuma filmas to izdara bez piepūles. Varbūt arī tādēļ filma ”The Vow”, tāpat kā ”Dear John” uz mani atstāja diezgan spēcīgu iespaidu. Es pat nevaru raksturot kādu tieši, tomēr iespējams jūs zināsiet to īpašo sajūtu, kāda paliek pēc kaut kādas konkrētas filmas noskatīšanās. Lūk. Tieši par to es runāju. Viņam vienkārši izdodas attēlot reālas un cilvēcīgas emocijas bez lielas žestikulācijas, drāmas, balss toņa maiņām utt. Viņš savās filmās vienmēr ir nosvērts un piezemēts, tomēr izstaro veselu gūzmu emociju, kuras nav grūti iztēloties.

Principā, tieši to pašu varu attiecināt uz otru galvenās lomas atveidotāju – aktrisi Reičelu Makadamsu. Interesanti, Reičela attēloja galveno lomu Nikolasa Sparksa romāna ekranizējumā ”The Notebook”, bet Čenings galveno lomu filmā ”Dear John”, kas arī ir Sparksa grāmatas ekranizējums. Nebrīnos, ka šīs spēcīgās filmas galvenajām lomām izvēlēti tieši viņi. 🙂 Starp citu, jāpieraksta kaut kur atgādinājums uzrakstīt kaut ko par Nikolasa Sparksa grāmatām un pēc to motīviem uzņemtajām filmām…

Īsumā filmas tēma ir tāda, ka Peidža un Leo cieš smagā autoavārijā, pēc kuras Peidža zaudē atmiņu par pēdējiem savas dzīves gadiem. Kad viņa slimnīcā pamostas, un viņu sagaida viņas vīrs Leo, viņš saprot, ka Peidžai nav ne jausmas, kas viņš ir. ”I have to make my wife to fall in love with me again” – Leo saprot, ka tas ir vienīgais variants kā atgūt savu sievu. Kāpēc es šo rakstu? Tāpēc, lai paskaidrotu, ka šī filma nu noteikti nav no tās kategorijas, kurā pieskaitāma ”50 pirmie randiņi” vai kaut kā tamlīdzīgi (neesmu to filmu redzējusi). Šis stāsts ir daudz smagāks, jo tajā tiek reāli attēlots, kas notiktu reālajā dzīvē, ka cilvēks, ko tu mīli un ar kuru esi  laimīgi apprecējies, pēkšņi vairs nezinātu pat tavu vārdu. Vēlreiz pieminēšu, ka šī filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem un tās personāži ir pavisam reāli dzīvojoši cilvēki.

Es domāju, nevienam no mums nav grūti iedomāties(atcerēties) to situāciju, kad tu stāvi pretīm cilvēkam, kuru no visas sirds mīli, un kurš agrāk mīlēja tevi (vismaz tā šķita), bet tajā brīdī tu saproti, ka tas ir beidzies un pagājis, jo tas cilvēks gluži vienkārši tevi vairs nemīl, kaut kas ir mainījies. Tomēr pastāv cerība, ka kaut kur dziļi sirdī viņam vai viņai ir saglabājušās tās jūsu agrāk izjustās emocijas, ka viss vēl varbūt tomēr nav zaudēts. Bet vai jūs spējat kaut iedomāties kāda ir sajūta šādā pašā situācijā ar vienīgo atšķirību, ka cilvēkam, kuru tu mīli vienkārši nav ne mazākās nojausmas par to, kas tu esi un vienīgais, kurš atceras visus tos fantastiskos, kopā pavadītos brīžus, esi tikai tu pats?

Stāsta beigas nebija tādas, kādas es biju gaidījusi. Tomēr… Labi, neko vairs neteikšu 😉

Labi, šoreiz laikam pietiks. Nobeigumā piedāvāju ieskatu filmu ”The Vow” un ”Dear John” treileros (tās patiešām ir filmas, ko iesaku noskatīties) un novēlu jums visiem superīgu nedēļas nogali! 🙂

THE VOW (2012)

DEAR JOHN (2010)

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s