Laktozes nepanesamība patiesībā ir norma. Mēs, pārējie – mutanti!

dairy20variety

Nupat rakstīju par to, ka ūdensputnu un ežu barošana ar baltmaizi un pienu var būt šiem zvēriņiem nāvējoša. Ežu sakarā runājot – tieši tāpēc, ka eža organismā nav enzīmu, sauktu par laktāzēm, kas spēj pārstrādāt govs pienā esošo laktozi, līdz ar to izraisot virkni veselības problēmu. Savukārt, ja runājam par cilvēkiem – tikai retais mokās ar smagām sekām pēc piena dzeršanas un tikai mazākajai daļai cilvēku ir konstatēta laktozes nepanesība. Tomēr zinātne ir atklājusi, ka patiesībā – laktozes nepanesība cilvēkam ir norma, kamēr mēs, pārējie – mutanti 🙂

Pasaulē ir pietiekoši daudz cilvēku, kas cīnās ar alerģijām pret piena produktiem. Medicīniski viņi ir atzīti par slimiem.

Tādas diagnozes pamatā ir laktāzes nepietiekamība, lai pārstrādātu laktozi. Laktāze ir enzīms, atrodams mūsu gremošanas sistēmā, kas sadala pienā esošo laktozi glukozē, ko tad organisms var uzsūkt un izmantot. Bez šī enzīma šis process notikt nevar. Organisms līdz ar to laktozi novirza uz resno zarnu nepārstrādātu un sākas problēmas. Cilvēks sāk mocīties no uzpampšanas, izsitumiem uz ādas, caureju, krampjiem un vēl citām ļoti nepatīkamām blakusparādībām. Savukārt, daļa nepārstrādātās laktozes, kas tomēr uzsūcas, tiek nogulsnēta taukos, veicinot aptaukošanos.

Baby

Cilvēkbērnam piedzimstot, protams, mūsu galvenā barība ir piens. Tomēr laktāzes gēns normālā gadījumā tiek izslēgts, tiklīdz bērns pāriet no piena uz cietāku barību. Līdz ar šo mēs nonākam līdz tam, kāpēc laktozi panesošos cilvēkus varam saukt par mutantiem. Tajā brīdī, kad laktāzes gēnam būtu jāizslēdzas, notiek ģenētiska mutācija, kas šo gēnu neizslēdz, kā rezultātā daudzi cilvēki pat pieauguši var lietot piena produktus bez jebkādām problēmām.

Apmēram 75% pasaules pieaugušo dzīves laikā tomēr ir novērojama laktāzes līmeņa pazemināšanās, procenti atšķiras dažādos reģionos – tikai 5% Ziemeļeiropā, līdz pat 70% Sicīlijā un vairāk par 90% vairākās Āfrikas un Āzijas valstīs. Kā redzam no procentuālā sadalījuma iepriekš – valstīs, kurās vismazāk lieto piena produktus, ir arī viszemākie laktāzes līmeņa rādītāji pieaugušajiem.

30310202

Daudzi laktozi nepanesoši cilvēki tomēr var ikdienas uzturā lietot dažus piena produktus, tādus kā siers un jogurts, nepiedzīvojot tādus nepatīkamus simptomus kā pēc piena iedzeršanas. Tas ir tāpēc, ka šādos pārstrādātos piena produktos ir visai mazs laktozes sastāvs, ņemot vērā, ka baktērija “laktobacilli” to produkcijas gaitā jau ir pārstrādājusi pienskābēs. Laktozi nepanesoši cilvēki parasti uzturā lieto laktozi nesaturošu pienu, piemēram, sojas pienu.

Līdz ar visiem atklātajiem faktiem, kā arī pierādījumiem par to, ka mūsu senči pagātnē nedzēra pienu tā, kā mēs to darām mūsdienās, zinātnieki ir pat ierosinājuši mainīt medicīnas terminoloģiju un ierasto sistēmu – tos, kas nespēj pārstrādāt laktozi, uzskatīt par “normāli funkcionējošiem”, tā vietā, lai diagnosticētu viņiem laktāzes nepietiekamību vai laktozes nepanesību, savukārt, tos, kas spēj panest laktozi, klasificēt kā “ar paaugstinātu laktāzes līmeni organismā”.

calciuminfographicsmall

Protams, mums visiem bērnībā māca, ka piens ir jādzer, jo tajā ir daudz kalcija un tas palīdz augt un tā tālāk. Bet principā, pašos pamatos – piens dabā ir paredzēts patiešām tikai mazuļiem, kuri vēl ir vecumā, kad māte tos baro ar krūti. Vēlāk, kad laktāzes līmeni regulējošais gēns izslēdzas, pienu pilnīgi mierīgi var aizstāt ar citiem kalciju saturošiem produktiem. Būtībā varam uzskatīt, ka laktozes panesamība mazuļiem ir tikai “uz laiku ieslēgta”, lai organisms spētu uzņemt mātes pienā tik ļoti vērtīgās vielas, kas nepieciešamas bērna imūnsistēmas radīšanai un stiprināšanai.

Ja atgriežamies pie kalcija uzņemšanas, tad to var izdarīt ar pietiekami daudz citiem produktiem, lai no piena atteiktos vispār. Kalcijs atrodams tādos produktos kā spināti, brokoļi, mandeles, sardīnes, skumbrijas, sezama sēklas (99%!), kāposti u.c. Piena produkti satur ļoti daudz kaloriju, tajā trūkst dzelzs, kas organismam ir ļoti nepieciešams, pie tam, nokrejotam, pasterizētam pienam vairs nav uzsūcamo vitamīnu, kas to padara vēl nederīgāku.

8-non-dairy-calcium-sources-1024x772-1


Līdz ar to mēs, kopā ar pasaules zinātniekiem, varam nonākt pie secinājuma, ka piens nav tik derīgs uzturam, kā ilgi tiek uzskatīts un, ka tie, kuru organisms atgrūž laktozi, tādējādi mums sakot priekšā, ka tas mums nav nepieciešams, patiesībā ir tie, kuru organismi funkcionē tā, kā tiem dabā ir bijis paredzēts.

Veselību un izturību visiem! 🙂

 

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s