Salīdzināšana; cīņa vs padošanās [Pavisam vecs arhīvs #12]

2010. gada 17. aprīlis

Zini kāda ir cilvēka lielākā nelaime?
Visu cilvēka problēmu, neapmierinātības un nepietiekamības pamatā ir tikai viena vienīga sasodīta lieta.

SALĪDZINĀŠANA!

Tā vienmēr noved pie neapmierinātības, nepietiekamības, ne-pašpietiekamības, bešiem, gružiem, depresijām utt.
Cilvēkam ir laba dzīve. Viņam ir ģimene, kura viņu mīl. Darbs nav tas visaugstāk apmaksātais, tomēr ēst ir ko un par ģimeni arī parūpēties var.
BET…
Cilvēks pēkšņi salīdzina – bet kaimiņam ir eiroremonts dzīvoklī, ir lielpupaina blondīne par sievu un bērns, kurš ir 1.ģimnāzijas labākais skolnieks. Un pēkšņi cilvēks sāk palikt neapmierināts ar dzīvi, sieva/vīrs vairs nav pietiekami labs; bērni ne pietiekami labi, gudri, kārtīgi; alga par mazu; dzīvoklis par sliktu utt. Un cilvēks pēkšņi vienā mirklī aizmirst, cik laimīgs un apmierināts bija par savu dzīvi, pirms iedomājās salīdzināt sevi ar citu.

Cilvēks var būt apmierināts ar savu izskatu līdz brīdim, kad ierauga citu, kurš ģērbjas dārgākās drēbēs, vai ir solārijā nosauļojies brūns un līdz nāvei mākslīgs. Tad pēkšņi cilvēks salīdzina, automātiski sevi noliek zemāk, līdz ar to ieslīgst kompleksos utt. Un atkal – VOILA – problēmas. Cilvēks nemitīgi salīdzina, aizmirstot, ka tas, kas šķiet skaistāks (tikai pēc sabiedrībā pieņemtajiem ”rāmjiem”), nebūt nav tas vislabākais uz pasaules. Un nebūt nav labāks par tevi pašu. Nekas vispār nav labs vai skaists, neglīts vai slikts pats par sevi – viss ir viekārši tāds, kādu mēs to redzam. Un salīdzināšana to tikai traki saasina.

Otra cilvēku nelaime – padoties un aizmirst to, ko solījuši sev un otram.

Piemēram, taureņi vēderā vienmēr ir izzūdoša parādība, labāk meklēt kādu, ar ko spēj sev iedomāties kopā novecojam, nevis arvien jaunus taureņus vēderā. Cilvēki vienmēr padodas un skrien meklēt jaunus taureņus, kad vecie pazuduši. Nepacīnās un nenovērtē. 
Ja gribas skriet pa kreisi – vai nav labāk apstāties un padomāt, ka nav vērts – tie ir tikai ar laiku izzūdoši taureņi?Varbūt labāk ar savu otro pusi apsēsties un izrunāt, kas attiecībās ir par problēmu, ka vienam vai otram gribas skatīties pa malām. Cīnīties kopīgi par to, lai -negribētos- skatīties pa malām.
Bet cilvēkam ir bail izrunāties, bail pateikt – ”Piedod, bet man ir radusies kaut kāda kaisle pret citu cilvēku” – baidās, ka nesapratīs, pametīs. Nevis padomās par to, ka tā dzīvē tiešām notiek un agri vai vēlu – ar gandrīz visiem pāriem. Atšķirība tikai tāda, kā kurš ar to tiek galā.

Citi vienkārši aiziet pa kreisi. Ar domu ”viņš/viņa jau neuzzinās”, bet arī ar to neko neatrisina. ”Pa kreisi” ir aiziets, bet tāpat ar savu partneri problēmas paliek, kas izraisa tikai vēl jaunas krāpšanas, kuras neatrisina nevienu pašu problēmu.

Citi nekrāpj, vienkārši cieš klusu un neko nesaka. Bet mokās, kļūst īgni, neapmierināti, par problēmu nerunā un rezultātā paliek par neciešamiem īgņām, jo nekādi nespēj pateikt, kas viņus neapmierina attiecībās, kas savukārt noved atkal pie jaunām problēmām.

Un ir tā mazā grupa, kas izrunājas un cīnās. 
Tie savukārt dalās 2 grupās – pirmajiem nesanāk, vai nu tāpēc, ka viņi tiešām ir nesaskanīgi cilvēki, kuri, lai kā censtos, nespēj atrast kopīgu valodu, vai nu tāpēc, ka viens vai otrs necenšas pietiekami.
Un ir tā vēl mazākā otrā grupa, kas izrunājas, pasaka ”Mīļais/mīļā, es nesaprotu kas ir noticis, bet man ir radies tāds un tāds kārdinājums, bet es negribu pazaudēt visu vērtīgo, kas mums ar tevi ir, atrisināsim šo”. Un tad viņi kopīgi cīnās, domā, kā to risināt. ”Strādā” ar savām attiecībām, kamēr izdodas. Un ir novērsta krāpšana, novērsta neuzticība un novērstas liekas problēmas.

Pirmais solis jau ir apzināties – kas pietrūkst attiecībās ar pašreizējo partneri – kas ir tas, ko gribas meklēt citā cilvēkā. Nepietiek vienkārši ar pateikšanu ”man gribas laist pa kreisi”. Ir jānoskaidro, kas ir tas, kas pietrūkst, KĀPĒC gribas laist pa kreisi (a.k.a. ko cilvēks grib atrast tajā kreisajā pusē, kas nav šajā konkrēto attiecību pusē). Un tad atkal ir jāpiestrādā un jāpacīnās.

Izklausās baigais ”čakars”? Attiecības ir māksla. Attiecības cilvēki veido un uztur visu mūžu un tas prasa laiku, uzmanību un darbu. Bez smaga darba nevienā jomā nebūs nekādu vērtīgu un labu rezultātu.

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s