Pieradums vs. taureņi vēderā [Pavisam vecs arhīvs #11]

2010. gada 22. februāris

Vai tā ir mīlestība, kas atstāj aiz sevis sāpes? Mīlestība nedrīkstētu atstāt aiz sevis sāpes.

Austrumu filozofijas uzsver, ka Mīlestība NEKAD nesāp, pat, ja mīlamais cilvēks aiziet no mums. Ja mums sāp, tātad tā nav īstā Mīlestība. Un es tam varētu piekrist, jo galu galā – ja otrs no tevis aiziet, sāp taču tas, ka tu pats vairs nebūsi laimīgs, gribas, lai tas otrs pie mums paliek, neskatoties uz to, ka laimīgāks viņš būtu aizejot. Tātad – tas saucas egoisms, nevis mīlestība. Bet parādiet man kaut vienu cilvēku, kurš pēc laimīgas mīlestības aiziešanas neraudātu. Vai, kuram sirdī nebūtu ne mazāko sāpju.

Vai beigās sanāk, ka tādas mīlestības vispār nav, un pastāv tikai egoisms?
Mīlestība ir cilvēku izgudrojums?

Cilvēki ir savā prātiņā izdomājuši (vai arī stereotipi, filmas un viss pārējais ir mūsos to ieaudzinājis) – kādai jābūt mīlestībai un kas tā tāda ir.

Muļķības. Tieši tāpēc arī tik liela daļa cilvēku ir nelaimīgi, klīst apkārt kaut ko bezjēdzīgi meklējot. Meklējot to, ko paši ir izdomājuši, nesaprotot, ka kaut kas izdomāts ir kaut kas neeksistējošs. It kā saprot, ka neatradīs, bet vienalga klīst un meklē.
Un te sākas cilvēka problēmas – dzīšanās pēc kaut kā galvā ieņemta, bet neesoša. Tajā brīdī cilvēkam vairs nepietiek nekad ar to, kas viņam jau ir. Jo tas nav tas izdomātais, perfektais.

Kad es redzu kādu galīgi vecu pensionāru pāri, kas iet sadevušies rociņās ar gaišu seju (tiesa gan, LV tādus negadās redzēt), tad es pie sevis nodomāju varbūt VIŅIEM tā ir Mīlestība… Varbūt..

Un tad es atkal aizdomājos – bet varbūt viņi vienkārši bija sapratuši, ka Mīlestība nav sirds dauzīšanās un taureņi vēderā. Mīlestība nav rūgtas asaras. Mīlestība nav bailes, šaubas, neuzticēšanās. Mīlestība nav fiziskā iekāre, Mīlestība nav kaisle.
Gan rozā brilles, gan taureņi vēderā, gan sirds dauzīšanās, satraukums blakus esot un viss pārējais ”mīlestībai” raksturīgais (ievērosim, ka ”mīlestība” un Mīlestība ir divas dažādas lietas, tāpēc arī rakstu tās atšķirīgi) – agri vai vēlu pazūd un izgaist.

Mums būtu jācenšas meklēt cilvēku, ko Mīlēt, nevis ”mīlēt”.
Mīlestība ir cieņa, sapratne. Atbalsts. Visas cilvēciskās un dvēseliskās vērtības, kas ir daudz svarīgākas un ilgtspējīgākas par kaislīgo un neilgo ”mīlestību”.
Labāk būtu sastapt kādu, kurš nav BIG LOVE, bet gan, ar kuru tu spēj sevi iedomāties kopā novecojot. Kopā.

Jo pēc kaislīgās ”mīlestības” izbeigšanās, kopā divus cilvēkus spēj noturēt vien augstāk minētās cilvēciskās un dvēseliskās lietas. Ja to nav, vai, paļaujoties uz to, ka kaisle un taureņi vēderā saglabāsies vienmēr (ak, cik muļķīga iedoma), tad nav nekā, kas divus cilvēkus noturēs kopā. ”Mīlestība” kopā nenotur.

Mīlestība nāk ar laiku. Ar pierašanu, ar pielāgošanos, ar paļaušanos, ar ticību… Nevis ar to klikšķi, kad liekas, ka kādu ”mīli”.

Nākas secināt, ka pilnīgi iespējams bieži tas, ko mēs saucam par PIERADUMU, patiesībā ir MĪLESTĪBA.

Bet par pieradumu mēs to mēdzam saukt tāpēc, ka ir izzuduši taureņi vēderā, izzudusi sākotnējā fiziskā kaisle, izzudusi. Un cilvēkus kopā tur vien viss pārējāis, ko viņi ir izveidojuši. Protams, ne vienmēr tā ir Mīlestība.

Bet atcerēsimies brīžus, kad esam atteikušies no tiešām vērtīgām attiecībām, nosaukuši tās par ”pieradumu” un devušies meklēt taureņus vēderā?
Vai vismaz viena no tām visām reizēm nevarēja būt Mīlestība?
Un tad padomāsim, ko mēs, iespējams, kādreiz esam zaudējuši meklējot kaut ko neeksistējošu un izdomātu…

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s