Sliedes [Pavisam vecs arhīvs #8]

2009. gada 13. decembris

Tu nekad nevari zināt, kur tevi novedīs ceļš, pa kuru tu esi sācis iet.

Vai tās būs sliedes, kas beigsies ar sarkanbaltu barjeru galā, bez jebkāda iespējama turpinājuma, vai nonāksi stacijā, caur kuru izejot tu nonāksi citā vietā, no kurienes sākt kaut ko jaunu…

Tu nevari zināt, vai vilciens, uzņēmis ātrumu, paspēs apstāties pie barjeras, vai arī tevi tur sagaidīs kāds eņģelis… Arī eņģeļi mēdz būt dažādi. Viens tev palīdz atgriezties tur, no kurienes nāci. Cits, savukārt, iespējams ir atnācis, lai šī sarkanbaltā barjera būtu pēdējais, ko tu redzi…

Sliedes ir dažādas. Tu reti kad vari zināt uz kādām pašreiz atrodies tu, un kas atrodas to galā.
Bet svarīgākais ir tas, ka tu smaidi. Tu priecājies.

Nožēlojams nav nekas. Visvairāk jau tas, kas tev kaut reizi licis no sirds smaidīt.

Lai vai kā, ir pārāk grūti izvairīties no sliedēm, kuru galapunktu mēs zinām jau pirms uzsākam ceļu pa tām.
Kārdinājums ir pārāk liels, jo pat ja zini, ka ceļa beigās tevi, visticamāk, sagaidīs kāds ar melniem spārniem, tu zini, ka ceļš līdz tam būs prieka, smieklu un laimes pilns.
Tu zini, ka galapunktā, visticamāk, Tevi kāds gaidīs.
Bet tu parausti plecus, pasmaidi un nodomā: ”What the hell, let it be so!”.

Un tur jau ir tas dzīves skaistums. Darīt to, ko sirds liek.
Labāk būt laimīgam, pat ja tas pilnīgi iespējams, nebūs uz mūžu, nekā nebūt laimīgam vispār.
Un neskatoties uz to, kā viss var beigties, vismaz ceļojuma laikā tu esi laimīgs.

Un laime nekad nebūs kaut kas, ko drīkstētu vai vajadzētu nožēlot.

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s