Viss iesākās kā jau vienmēr – skaisti, patiesi, gaiši…[Pavisam vecs arhīvs #7]

2009. gada 27. jūlijs

[Draudzene toreiz palūdza izpildīt viņas mājasdarbu literatūrā – uzrakstīt stāstījumu pēc vairākiem dotiem latviešu dzejnieku dzejoļiem 😀 ]

Viss iesākās kā jau vienmēr – skaisti, patiesi, gaiši…

Nebija nekā, kā trūktu tajā visā, kas bija mums. Likās, ka saules gaismas piepildīto dienu nekad nespēs aizklāt mākonis, lai uzrastos kāda ēna. Bet kurš gan varēja ticēt, ka notiks tieši tas, ko vismazāk gaidām?
Es ticu, ka putns ir viegls un brīvs, kad par mīlestību tas dzied. Arī es gribēju dziedāt par tevi, par mani, par mums… Gribēju pacelties spārnos un Tevi paņemt līdz… Bet tu ievedi mani krātiņā un aizsiti durvis ciet. Un tagad es neesmu putns, es esmu lācis, kas tavā krātiņā sēž. Vai pirmajā reizē, kad spārnoti uzlūkoju Tevi ar sapņainām acīm, es spēju iedomāties, ka kādu dienu es kā lācis, tupēdams tavā būrītī, skatīšos kā pāri mežiem aiznes brīvus putnus brīvs vējš un pie sevis skumji atcerēšos, ka tieši tādas bija manas cerības – par sauli un debesīm, nevis lietu un zemi cietu…

Bet interesanti tas, ka es nemaz neapjautu. Acis bija aizmiglojis tavs smaids un ausis bija aizkorķētas ar tavas balss dzidrumu. Es redzēju to, ko vēlējos redzēt un dzirdēju tikai to, ko vēlējos dzirdēt. Es biju lācis, kas skumji sūc ķepu un nemaz neapjauž, ka šī mīlestība ir krātiņš vieninieks, kurā viens tikai stieņus grauž. Jāatzīst, gudri tu prati rīkoties. Tu vari brīvs iet, bet ko iesākt man? Tu ievedi mani krātiņā un aizcirti durvis ciet. Tev bija vienalga par to, kas būs, kas tālāk notiks. Un tevi arī vairs neinteresē, ka es nevaru aiziet, es nevaru izkļūt. Tevi neinteresē, ka es nevaru aizbēgt nekur. Bet tici man – es tiešām apsolījusi sev esmu, ka tās nebūs mūža restes, kas mani ieslēgtu tur.

Esmu kāvusies, cīnījusies un cirtusies, esmu darījusi visneiedomājamākās lietas. Biju gatava palīdzēt pavasarim atvērt pirmos pumpurus, lai tikai ieraudzītu Tevi smaidām.

Biju gatava ātrāk pasaukt atpakaļ aizlidojošos putnus, lai tie sasēstos saplaukušajos kokos, lai tikai tie pušķotu kokus ar savām dziesmām. Bet, kamdēļ tas viss? Esmu kāvusies, cīnījusies un cirtusies, tikai vienu nepratu nekad – pašā īstajā brīdī šķirties. Nav jau tā, ka nebūtu par ko pateikties. Tevis dēļ es esmu pratusi daudz. Esmu pratusi norīt rūgtos vārdus kā krupi, lai netiktu tie pateikti. Un ja Tevis teikti – lai neaizķertos pārāk pie sirds. Esmu pratusi izlikties, ka es vienīgā esmu tavā dzīvē. Tikai diemžēl nepratu, kad dancis bija pa trim, nogriezt mīlestību kā ar nazi. Esmu pratusi nedomāt par to, ka iespējams arī man ir ziema aplauzusi spārnus, lai tikai saglābtu Tavējos.

Tevis dēļ es esmu pratusi daudz, pratīšu no tevis arī šķirties.

Bet es neesmu dusmīga, neesmu naidīga. Viss, kas bija – bija patiess. Vismaz tas vienīgais mierinājums. Bet nevēlos saindēt savu dvēseli ar naidpilnām jūtām. Jo ne jau mēs tur vainīgi, ka nebij lemts mums iet kopīgu ceļu. Viss beigties varēja arī daudz sliktāk. Bet kamēr vēl ir palicis kaut nedaudz cieņas, nedaudz pieķeršanās – izšķirsimies tepat saulītē, kamēr ēna skārusi nav abus. Nevajag pateikties, nevajag lūgt:’’ Piedod’’. Gan jau vēl bez manis satiksi cilvēkus mīļus un labus.

Šodien es no tevis aizeju kā padzīts suns.

Ir bijis labi un bijis ne tik labi. Un es aizeju kā padzīts suns – paglaudīts un pažēlots un iznerrots. Tu saproti, ka es ļoti labi zinu, ka te kaut kas pēc meliem ož. Un tu drošvien domā, ka tas jau kā parasti nekas. Un izliecies, ka pats tam tici un rādi nevainīga eņģeļa acis, kaut gan mans purngals aiz atriebības trīc. Bet es atkal pažēlota un paglaudīta, nezin kāpēc apvaldos un savaldos. Domāju, gan jau pienāks diena, kad es uzodīšu, uz kurieni šī melu smaka ved. Šobrīd es vēl skaidri nezinu, kam kost. Es tikai brīdinu – pats velns to nevarēs man liegt, ja es celšos savus suņa zobus kost… Kāds būs beigts un kāds būs pagalam.

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s