Mūsu un mūsu partneru stiķi un niķi. Kāpēc krīt uz nerviem un kā to mainīt?

Lelduch savā rakstā Vai arī mēs, esot attiecībās maināmies? raksta:

”Daži varbūt tagad teiktu, ka attiecības ir tad, ja cilvēki viens otru pieņem tādu, kādi tie ir, bet nu es uzskatu, ka tas tīri fiziski ir diezgan nereāli. Visās manās attiecībās man ir bijušas lietas, kas man puišos ar laiku sāk tracināt, un es neesmu no tām ar mīlīgo, pūkaino raksturu un rozā brillēm. Tāpat es arī apzinos tās lietas, kas varētu tracināt ārā manu vīrieti un, lai saglabātu attiecības, tās ir jāmaina (nu vai vismaz jāsamazina). Un kā ir teikts kādā jokā – pieņemt vīrieti tādu, kāds viņš ir, var tikai kara dienests 😀 Nu katrā jokā daļa patiesības.”

Pilno rakstu lasi spiežot uz tā nosaukuma.

Lasīju un sāku domāt, kā tad tur īsti ir ar to pielāgošanos. Kā ir ar mūsu un mūsu partneru stiķiem un niķiem, lietām, kuras vienam otrā krīt uz nerviem. Kā ir – vai veiksmīgās attiecības ir tās, kurās pieņem viens otru tādus kādi ir (lai gan šeit man nāksies piekrist Leldei, ka tā laikam notiek tikai filmās), vai arī veiksmīgu attiecību pamatā ir kas cits?

Visādi stiķi un niķi sāk ”līst ārā” pat vēl nedzīvojot kopā, kur nu vēl tad, kad tiek uzsākta kopdzīve. Un nereti šādi niķi ir par pamatu strīdiem, skandāliem un vēlāk attiecību beigām.

Tā ir mūsu visu ikdienas sastāvdaļa un pazīstama katram. Tomēr tiecos pārdomāt šo tēmu, lai mēģinātu secināt – kura ir tā ”veiksmīgā loze” – samierināties un pieņemt, pievērt acis; mēģināt pielāgoties, reizē cenšoties pārveidot otru vai tomēr mēģināt nekoncentrēties uz kaitinošajām lietām, dodot vietu kam pozitīvam? Es savā praksē cenšos  pieturēties pie pēdējā varianta.

Jebkuram cilvēkam ir savi paradumi, lietas, ko viņš dara varbūt pat neapzinoties. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo šie paradumi dziļāk iesakņojas un jo vairāk kļūst paši par sevi saprotami. Jo ar katru gadu arvien vairāk nostabilizējas mūsu dzīves režīms, sistēma, tas kā darām konkrētas lietas, kā tās uztveram. Katrs cilvēks dzīvo tā, kā uzskata par vispareizāko un labāko. Un aizkaitinājums rodas brīdī, kad kāds cits (visbiežāk tie ir mums tuvu esoši cilvēki) dzīvo citādāk. Kāds uzskata, ka ir pilnīgi normāli šķīvjus un krūzes krāt trauku mazgājamā mašīnā, neskatoties uz to, ka dzīvo viens; cits to uzskata par slinkuma pazīmi un katru mazāko šķīvīti tūlīt pēc lietošanas skrien mazgāt, slaucīt, žāvēt un tad likt atpakaļ plauktā.

Man bija tāds dzīvokļa saimnieks Itālijā. Reiz pēc darba atnākusi mājās, ķēros pie vakariņošanas un tieši tajā brīdī saimnieks bija izdomājis ienākt ciemos. Pretenziju nekādu, jo mums tiešām bija ļoti draudzīgas attiecības, neskatoties uz to, ka viņš bija visai savāds cilvēks. Piedāvāju viņam porciju pastas ar bazilika mērci, no kuras gan viņš atteicās, jo esot jau nesen paēdis, tomēr uz kafiju labprāt piekrita. Pēc vakariņām paņēmu abus traukus – savu šķīvi un viņa kafijas krūzi, un devos pie izlietnes, lai nomazgātu. Viņš saķēra galvu, izņēma man no rokām abus un demonstratīvi ielika trauku mazgājamajā mašīnā, priekš kam man mazgāt ar rokām, ja tāds aparāts virtuvē esot. Es pamatoju, ka dzīvojot vienai ērtāk ir nomazgāt to vienu šķīvi, nevis 2 nedēļas krāt pilnu trauku mazgājamo mašīnu, kamēr šķīvji izbeidzas, un tad visu servīzi mazgāt un krāmēt atpakaļ plauktā. Tomēr viņš kaut ko sāka čīkstēt par ekonomiju utt. Loģiski, ja vienuviet dzīvo vismaz 4 cilvēki, tad tas ir visnotaļ ekonomiski, gan laika, gan ūdens, gan elektrības taupīšanas nolūkā. Bet priekš viena cilvēka – nedomāju vis.

Atgriežoties pie tēmas… Šādā momentā man vajadzēja vienkārši saprast un pieņemt, ka viņš tā ir pieradis. Tādi ir viņa uzskati. Un tajā vienā momentā vienkārši ļaut viņam darīt tā, kā uzskata par pareizu. Un visas pārējās reizes es miera vējos rīkošos tāpat, kā ierasts man pašai. Protams, ja tu dzīvo kopā ar cilvēku, kurš spītīgi vēlas panākt, lai tu visu dari kā viņš, tad tā situācija ir mazliet sarežģītāka. Mums pašiem vajadzētu censties nebūt tādiem, kas par katru cenu vēlas panākt, lai otrs pielāgojas mūsu dzīves režīmam un sistēmai.

Atslēga slēpjas tajā, kā mēs uztveram lietas, kuras dara mūsu partneris.

Un uztvert tās mierīgi ir ļoti vienkārši, ja pret šo cilvēku izjūtam ko spēcīgu vai vēl jo vairāk – mīlam. Ja tu vīrieti mīli, tad fakts, ka tu regulāri atrodi viņa zeķes dažādos istabas stūros un visneiedomājamākajās vietās, liks tev uz viņu paskatīties kā uz lielu, mīļu lāci, kurš pa visu migu cenšas veidot ziemas krājumus 😀 Savukārt, ja pret šo cilvēku tu izjūti vien pieķeršanos, aizraušanos vai simpātijas, tas ātri vien tev varētu sākt likt domāt, ka viņš vienkārši ir nevīžīgs, nekārtīgs un cūcīgs 😀

Savukārt pretējā gadījumā – ja tu esi vīrietis, kurš mīl savu sievieti, tu ķiķināsi par to, ka vannasistabas plaukti vienmēr ir nokrāmēti ar dažādiem losjoniem, eļļām, ķermeņa sviestiem, krēmiem, maskām un visām pārējām šāda tipa lietām. Jo gluži vienkārši tev tas liksies tādā piemīlīgā veidā smieklīgi – kā viens tāds mazs, garmatains, labi smaržojošs radījums var pērties pa dažu kvadrātmetru lielu telpu stundām, lai tikai izskatītos lieliski tieši priekš tevis.

Ne vienmēr tāda uztvere nāk pati no sevis. Dažreiz ir jāpacenšas savu uztveri -pamainīt-. Ir viegli mēģināt mainīt otru. Bet ļoti bieži daudz ko var izmainīt vienkārši piestrādājot pie sevis un savas uztveres 🙂

Labi, tie tādi vispārīgi, tipiski un varbūt pat sekli piemēri. Tomēr tie aptuveni izskaidro manu domu.

Vai atceries brīdi, kad biji patiešām līdz ausīm iemīlējies? Un es nerunāju par tādu iemīlēšanos, kura pāriet pēc mēneša. Bet gan par tādu, kas turpinās ilgāk, un tu pat pēc 3 gadiem joprojām vari teikt – es viņu mīlu. Vai tiešām tevi ikdienā tik ļoti kaitināja lietas, kuras viņš vai viņa dara? Tādos gadījumos principā tu mīli to cilvēku ar visu kāds viņš ir un ko dara. Jo pretējā gadījumā tas jau būtu pavisam cits cilvēks, vai ne? Mēs taču nemīlam kādu tāpēc, ka viņš ir tieši tāds, kādu viņu vēlamies. Parasti mēs iemīlamies tādos, kuri neatbilst mūsu standartiem un kritērijiem par to, ko vēlamies otrā redzēt. (Saistīto tēmu vari lasīt, spiežot uz linka).

Bet kā ir gadījumā, ja pret savu partneri kaut kādu iemeslu dēļ nelolo vai vairs nelolo īpašas izjūtas? Tad agri vai vēlu (visticamāk agri) tev uz nerviem kritīs viss. Sākot ar to, ka viņš smejas ”ne tā”, turpinot ar to, ka aizsvīdušajā vannasistabas spogulī pēc dušas vienmēr sazīmē visādus ķiņķēziņus un beidzot ar to, ka tev katru dienu nākas dzīvot viņam blakus. Tad rodas jautājums – ja tev viss krīt uz nerviem vai, ja tu nekādi nespēj mainīt savu uztveri par šī cilvēka paradumiem un viņam raksturīgo – kāda jēga ir šādas attiecības turpināt? Vai varbūt tās jau pašos pirmsākumos tika uzsāktas nepareizu iemeslu dēļ vai uzsāktas pārāk strauji, nepaspējot otru cilvēku kaut nedaudz iepazīt?

Savu uztveri pamainīt ir vienkārši, paskatoties uz labajām lietām. Novērtējot to, kas tev otrā ir patīkams, par ko vari būt pateicīgs un priecīgs. Ja vīrietis apzinīgi pilda savus vīrieša pienākumus, rūpējas par tevi un liek tev justies kā sievietei, vai tas nav nozīmīgāk kā viņa stiķi un niķi? Un tas pats pretējā gadījumā – ja savai sievietei blakus tu jūties kā ”īsts vecis”, tad vai pārējais nav vienkārši sīkumi? 🙂

Vienmēr var mēģināt pieslīpēties un pielāgoties, bet tas ”darbojas” tikai pie nosacījuma, ka cilvēkus vieno abpusējas jūtas. Tad šī pielāgošanās un pieslīpēšanās nāk pati no sevis un bez īpašas piepūles. Bet, ja tā nav – visam pieslīpēšanās pasākumam ir savas robežas, pēc kurām vairs nav neviena spēkos otru izmainīt.

”Vēlmei palikt kopā ar otru, likt otram justies labi, ir jābūt abām pusēm. Kā man ir teicis kāds paziņa – visas problēmas rodas no pārlieku lielas domāšanas. Tāpēc arī vieglāk ir pakļauties straumei, rīkoties tīri pēc izjūtām un daudz nedomāt par tādām lietām, galvenais, ka pašam ir laba sajūta kopā ar savu mīļoto cilvēku.”  /Lelduch/

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s