Mīlestība un bailes – nesavienojamas lietas – 2. daļa [Pavisam vecs arhīvs #3]

2008. gada 26. janvāris

Mīlestībai nav pienākumu. Bailēm ir. Bailēs mēs visu darām tāpēc, ka mums tas jādara, un gribam, lai citi rīkojas tāpat. Mums ir pienākums, bet no tā pildīšanas mēs cenšamies izvairīties. Jo vairāk izvairāmies, jo vairāk ciešam. Agrāk vai vēlāk mēs mēģinām aizbēgt no saviem pienākumiem. Tomēr mīlestība neizvairās. Mēs darām to, ko gribam darīt un tāpēc, ka gribam.

Mīlestība neko negaida. Bailes ir gaidu pilnas. Baidoties mēs rīkojamies domājot, ka mums tas būtu jādara, un gaidām, lai citi rīkotos tāpat. Tāpēc bailes sāpina, bet mīlestība nē. Ja tas, ko gaidām, nenotiek, mums sāp. Mēs vainojam citus, ka tie nav attaisnojuši mūsu cerības. Kad mēs mīlam – mēs neko negaidām! Mēs darām to, ko gribam, un arī citi dara kā un ko viņi vēlas, un tas nav nekas personisks. Ja mēs neko negaidām un nekas nenotiek, tas nav nekas būtisks. Mēs neesam sāpināti, jo, lai kas arī notiktu, viss taču ir kārtībā! Mīlot, mēs negaidām neko no mīļotā! Un ja viņš mīl, viņš negaida to no mums! Tad mēs visu labo darām viens otram nevis tāpēc, ka tā vajag, vai baidāmies, kas būs, ja to neizdarīsim, bet darām to tāpēc, ka tā vēlamies un tas dara mūs laimīgus!

Mīlestība balstās uz cieņu. Bailes neciena pat pašas sevi.

Ja viņam tevis ir žēl, viņš tevi neciena! Tu nespēj pieņemt lēmumu un viņam tas jādara tavā vietā? Tātad viņš tevi neciena! Ja neciena, tad mēģina kontrolēt. Cilvēki māca saviem bērniem, kā vajadzētu dzīvot, tāpēc, ka viņus neciena! Vecākiem ir viņu žēl un viņi visu mēģina izdarīt viņu vietā! Ja tu necieni sevi, tev ir sevis žēl un tu nejūties pietiekami labs, lai būtu veiksmīgs šajā pasaulē! Tad tu saki: ‘’ Nabaga es, es neesmu pietiekami stiprs, pietiekami gudrs un skaists, es neko nevaru’’. Sevis žēlošana rodas no necieņas.

Mīlestība nežēlo, bet tai piemīt līdzjūtība. Bailes ir pilnas žēluma, tām ir žēl jebkura. Tev viņa žēl? Tad tu viņu necieni un domā, ka viņš nav gana stiprs, lai izdotos! Toties mīlestība ciena – ‘’Es tevi mīlu, es zinu, ka tev izdosies, es zinu, ka tu esi pietiekami gudrs un stiprs un vari pieņemt lēmumus pats. Man nav jāizlemj tavā vietā. Tu to vari! Ja pakrīti, varu pasniegt roku, palīdzēt piecelties.’’ Tā ir līdzjūtība, nevis žēlošana! Līdzjūtība rodas no cieņas un mīlestības. Žēlošana – no necieņas un bailēm.
Baidoties mēs esam pilni pienākumu, pilni gaidu, nejūtam cieņu, izvairāmies no atbildības un nožēlojam. Kā lai cilvēks jūtas labi, ja tik ļoti baidās?

Dusmas nav nekas cits, kā maskētas bailes. Arī skumjas un greizsirdība ir maskētas bailes!

Mīlestībai nav nosacījumu. Bailes ir pilnas ar nosacījumiem. ‘’Es tevi mīlēšu, ja tu ļausi sevi kontrolēt. Būsi labs, ja izturēsies pret mani, tā kā es vēlos. Palikšu ar tevi kopā, ja….” utml. Mēs otram radām savu iedomu tēlu un pēc tam nosodām un vainojam viņu pie tā, ka viņš izrādās, tomēr nav tāds, kā mēs domājām! Mīlestībā nav nosacījumu, mīlam otru tādu, kāds viņš ir un viņam ir tiesības tādam būt! Otrs nav vainīgs pie tā, ka viņš nav tāds, kādu mēs viņu gribētu redzēt vai kādu viņu bijām iztēlojušies! Ja otrs tev nav pieņemams, atrodi tādu, kurš ir! Nemocīsim otru tikai tāpēc, lai viņu pārtaisītu pēc sava prāta! Mums nav tādu tiesību!
Kad baidāmies, mums ir daudz noteikumu, cerību un pienākumu, mēs radām dažādus likumus, lai tikai pasargātu sevi no sāpēm. Ja tu gaidi otru uzvedamies noteiktā veidā, viņš jūt pienākumu to darīt un nereti tā arī dara! Bet patiesībā tas cilvēks nemaz nav tāds, kādu tu viņu vēlies redzēt! Un, kad pienāk brīdis, kad viņš ir godīgs un viņš ir viņš pats, tu esi sāpināts, nikns. Tāpēc cilvēks melo, jo viņam bail no tava sprieduma. Bail, ka tiks apsūdzēts, sodīts. Un katru reizi, kad tu to atcerēsies, atkal un atkal sodīsi viņu par to pašu.

Mīlestība ir taisnīga. Kļūdījies maksā tikai vienreiz un, ja patiešām mīli, no šīs kļūdas mācies. Baiļu takā tasinīguma nav. Par vienu pieļautu kļūdu tu otram liec maksāt vienreiz, otrreiz, un simtreiz. Egoisms, kontrole un bailes izposta gandrīz jebkuras attiecības.

Mēs varam runāt par mīlestību, tāpat kā grāmata, kuru izlasot esmu uzrakstījusi šīs pārdomas, varr tikt sarakstītas vēl tūkstoš grāmatu, bet mīlestība katram būs citādāka, tā ir jāizjūt. Mīlestība nav priekšstats, tā ir darbība!

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s