Tiesības (brīvība) un Pienākums (atbildība) [Pavisam vecs arhīvs #1]

Uzraku savā datorā mapi, kurā atradu veselu ”dārgumu lādi” 😀 Vecumveci ieraksti no manas draugiem.lv dienasgrāmatas un citām vietām, kurās jebkad kaut ko esmu publicējusi. Bija interesanti palasīt, kā agrāk esmu domājusi, ko esmu teikusi, kādi bijuši mani uzskati utt. Pārlasot secināju, ka lielai daļai piekrītu joprojām. Daļa ir mainījusies. Mana filozofa, pētītāja un analizētāja daba gan laikam ir konstants faktors 😀 Nodomāju, kapēc gan lai ar šo arhīvu nepadalītos ar citiem, kam tas varētu likties vairāk vai mazāk interesanti 🙂

2006. gada 13. oktobris (16 gadi)

Tiesības (brīvība) un Pienākums (atbildība)

Man šobrīd nākas secināt, ka šķirties, meklēt citas attiecības, pieļaut kļūdas – tas ir moderni, tas ir topā!
Kur vien pamet skatienu, tās pašas problēmas, kuras radām vien paši, neviens cits. Tiem tur nesaskan attiecībās, tie tur pašķīrušies, tie atkal ir kopā.. Pilnīgs idiotisms. Nē, es neatbalstu padomju stereotipiskās attiecības, kad apprecās pēc vecāku vēlmes un dzīvo līdz mūža galam kopā, tas nekas, ka nelaimīgi. Piekrītu, ka jāpadzīvo kopā kādu laiku. Bet ne jau variants par to, ka, ja kaut kas ne tā, kaut kas nepatīk, tad uzreiz plinti krūmos. Un pirmā doma – vajag jaunas attiecības, tā būs labāk.
Bet nu šobrīd patiešām rodas sajūta, ka visi tkuši brīvībā no padomju domāšanas – nu tik dzīvos, nu tik viss ies uz urrā…
Cilvēki, vai pareizāk sakot bērni, jau 13 gados tiecās uz attiecībām ar pretējo dzimumu… Kas tās var būt par attiecībām? Nupat vēl autiņos slapinājām. Kur nu vēl runāt par kaut kādām vērtībām, kas būtu izveidojušās?
Pilni laikraksti ar to, ka cilvēki šķirās, atstāj bērnus… 4 laulības jau aiz muguras un jau taisa nākamos… Tas ir moderni! ”Super”! Kāda būs nākamā paaudze, kas notiks ar Latviju, kā tas turpināsies – to Dievs vien zina. Laiks rādīs… Banāli… Bet vai tad nebūs par vēlu?

Cilvēku pasaules modulī ir 2 krustojošās līnijas =  Tiesības (Brīvība) – Horizontāli un Pienākums (Atbildība) – Vertikāli.  Un šobrīt tieši tajās valstīs, kurās ir iegūta neatkarība un ”brīvība”, tikai jāuzdod jautājums – no kā? – cilvēki dzīvo tikai horizontāli… Izmanto brīvību un meklē tiesības to darīt. Bet par pienākumiem un atbildību aizmirst galīgi, jo tas nemaz nav tik viegli saprast šo visu moduli un neaizmirst kādu no vērtībām.

Par skolu laikam vispār nav vērts runāt… Ne par attieksmi pret skolotājiem, kur nu vēl pret vecākiem cilvēkiem un publiskiem pasākumiem… Kur viss ir vienkārši notrulināts – apdzeršanās un ballīte beigusies.
Un dzīvē… Varbūt labāk meklēt ar ko dzīvot kopā, kam atdot kādu daļu sevis un saņemt ko pretī, nevis elementāri meklēt vietiņu, kur nogrūsties? Un vispirms būtu 10 jānomēra, pirms nogriezt…

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s