Vai nu ”ir” vai nu ”nav”. Tas ir tieši tik vienkārši!

Skatoties un klausoties kas notiek apkārt, cilvēku dzīvēs, nākas, diemžēl, atzīt, ka mūsdienu cilvēks ir mūždien neapmierinātais radījums, kuram nekad nekas nav pietiekami daudz, pietiekami labi. Vienmēr vajag vairāk, labāk, tālāk, augstāk utt. Tas, ka cilvēkam nekad nepietiks naudas, ir jau vairāk kā skaidrs, par to tēmu pat nav vērts turpināt runāt. Patiesībā, nav vērts runāt arī par to, par ko gribēju šeit rakstīt – ka mūsdienu cilvēkam, šķiet, nekad nav pietiekami labs ”otrs” cilvēks, kurš viņam pretī, blakus utml. Un par to runāt nebūtu vērts, jo, principā, arī tas jau sen ir zināms. Tomēr es šo tēmu esmu sākusi, tad nu par to arī varētu mazliet pafilozofēt.

Cilvēks vienmēr gribēs kaut ko labāku

Ļoti bieži no malas vērojot cilvēkus, var secināt, ka viņi sev meklē kādu pēc noteiktiem kritērijiem. Lielākoties paši to pat neapzinādamies. Ļoti bieži cilvēki meklē līdzīgu kādam no savas pagātnes, kādam, pret kuru ir izjutuši ko ļoti spēcīgu, pat ja tās izjūtas jau ir šķietami vai patiešām pārgājušas. Jo cilvēks spriež, ka, ja bijis tik laimīgs tieši ar tādu cilvēku, tad, atrodot viņam/viņai līdzīgu, viss būs tik pat jauki. Bet pārsvarā cilvēki atduras pret faktoru, ka uz pasaules nav divu vienādu cilvēku. Līdz ar to – meklēt kādu līdzīgu, ir tāpat kā meklēt tēju ar kafijas garšu. Tēja ir tēja un kafija ir kafija. Vienu no otra neuztaisīsi.

Šodien, sarunā ar kādu pazīstamu cilvēku, es no viņa dzirdēju frāzi: ”Mūsdienās vidusmēra un pat zem vidusmēra sievietes grib to, kas viņām nepienākas”. Mūsu starpā izraisījās visnotaļ aktīva diskusija par šo tēmu. Piekrītu viņa teiktajam, tomēr centos arī savu dzimumu mazliet aizstāvēt ar argumentu, ka arī mūsdienu vīrieši bieži grib to, ko nav pelnījuši 😀 Respektīvi – pēc viņa domām – pelēkās peles grib prinčus, kuri viņām nepienākas. Mans arguments bija, ka arī zirgupuiši mēdz gribēt sev princeses. Tas nav nekas neparasts. Jo cilvēks vienmēr gribēs ko labāku, ko vairāk.

Es negrasos nosodīt to, ka cilvēki meklē kādu, kurš nav no viņu ”līmeņa”. Es nedalu cilvēkus kategorijās ”skaistie”, ”neglītie”, ”gudrie”, ”dumjie”. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc cilvēki uzskata, ka meklējot atradīs. Ir cilvēki, kas nostāda sev kritērijus, tādu kā mērķi – es gribu atrast to un to. Sievietes sev nostāda mērķi atrast garu, tumšmatainu vīrieti, kura alga mēnesī ir noteiktās skaitļu robežās, kuram ir auto, un, kurš dzīvo privātmājā. Pat neskatoties uz to, ka pašām ir pamatskolas izglītība, darbu pat nemeklē un mūžā nav izlasījušas nevienu grāmatu. Un ir vīrieši, kuri meklē blondīni, ar lielām… acīm, augstskolas diplomu, spīdīgu BMW un mākslīgiem matiem, nagiem, ragiem utt. Kaut gan pašiem ir vakarskolas izglītība un strādā vietējā gaterī. Labi, tie tādi ”brutāli” piemēri. Bet kāpēc es šo stāstu? Ne jau tāpēc, ka nosodītu cilvēkus ar vakarskolas izglītību vai ”neprestižu” amatu darbā. Jo tā nebūt nav, kā esmu jau minējusi agrāk. Arī es nepiederu pie ”sabiedrības krējuma” – esmu pavisam parasts skuķis, kurš dzimis un audzis laukos. Bet ne par to bija stāsts…

Es to visu saku pāris pavisam vienkāršu iemeslu dēļ:

Taisnība, ka daudzi cilvēki ”tēmē par augstu” – ja tu vēlies sev nosacīti ”labāku” partneri, arī tev pašam ir jāpacenšas ”turēt līdzi” – jāpilnveidojas, jādara kas vērtīgs savā dzīvē, jābūt apmierinātam ar sevi un ”jākustas uz priekšu”. Ja vēlies tupēt kā sēne sūnās, tad visticamāk, ka ”augstāka ranga” partneri tu neieinteresēsi.

Tomēr… 🙂 Tie visi ir tikai standarti, kritēriji un ”rāmji”.

Izglītības līmenis, saņemamā atalgojuma apjoms, automašīnas marka un izlaiduma gads, izskats utt. – tie visi ir kritēriji, pēc kuriem ļoti bieži cilvēki meklē partneri. Trenētie izslēdz iespēju būt kopā ar apaļajiem, augstskolu beigušie tīri automātiski nedos priekšroku tiem ar pamatskolas izglītību un tā tālāk. Jo cilvēkam ir tieksme meklēt sev līdzīgos. Jo lielākā daļa cilvēku dala apkārtējos tādos kā ”līmeņos”, līdz ar to, ”zemāka līmeņa” kandidātiem cerības ir visai mazas.

Tomēr, ļoti bieži, varbūt pat varētu teikt, ka visi šie kritēriji, standarti un rāmji pagaist brīdī, kad uzrodas TĀS lielās emocijas – ”beznosacījumu mīlestība”. Tā rodas pati no sevis, ir neizskaidrojama un tās cēloņi un iemesli ir miglā tīti. Ļoti bieži cilvēks, kurš meklējis atlētisku, gara auguma partneri, iemīlas īsa auguma cilvēkā bez trenētiem muskuļiem. Vai cilvēks, kurš meklējis skaistu blondīni, iemīlas tumšmatainā vidusmēra eksemplārā 🙂 Līdz ar to, cilvēks ir pārsteigts par sevi, jo, izrādās, jūt kaut ko pret cilvēku, kurš visādā ziņā neatbilst tiem kritērijiem, kādus bija sev nostādījis apzināti, vai neapzināti. Tomēr, lai vai cik savādi tas varētu likties, iemesls ir pavisam vienkāršs:

Ir tikai viens cēlonis, no kā rodas ”beznosacījumu mīlestība” – cilvēki ir ”uz viena viļņa”.

Tieši tāpēc bieži dzirdam cilvēkus no malas sakām: ”Nu kā tik simpātisks vīrietis varēja apprecēt tādu pelēko peli?” vai ”Ko tāda skaista jaunkundze atradusi tādā prastajā?”. Ir tik daudzi, kas noskatās uz pāriem, kuros abas puses ir šķietami no dažādiem ”līmeņiem”, līdz ar to tiek automātiski izdarīts secinājums – viņi tak nesader, kāpēc viņi ir kopā? Stulbākais ir tas, ka šādi secinājumi tiek izdarīti balstoties uz standarta rāmjiem. Un šis standarta rāmis kopumā ir nosaucams vienā vārdā – ”izskats”. Standarta pieņēmumi par to kas ir un kas nav ”skaists”.

Bet lieta tāda, ka tie divi, šķietami nesaderīgie cilvēki kopā ir tik laimīgi tieši tāpēc, ka viņi ir ”uz vienas frekvences” –  viņi saprotas no pusvārda, viņiem ir kopīgas intereses, lietas, nodarbes, viņi izprot viens otru, domā līdzīgi, gluži vienkārši – viņi sader! Pat, ja stereotipainajiem spriedējiem no malas tā nešķiet. Viņi kopā ir laimīgi, jo viņus vienam otrā apmierina viss tieši tā, kā ir, līdz ar to citu viedokļiem vairs nav nekāda svara. Ir arī ļoti nejauki izteikt savus spriedumus par to vai kādi konkrēti cilvēki sader vai nesader kopā, tas ir zināms tikai viņiem pašiem vien, ne mums spriest.

Ja ”ir”, tad nekādas pūles nebūs nepieciešamas, ja ”nav” – varēs lauzt sprandu, mēģinādami, bet tāpat nesanāks.

Esmu jau agrāk teikusi, ka ar cilvēku savstarpējām attiecībām viss ir pavisam vienkārši – vai nu ”ir”, vai nu ”nav”. Tu vari atbilst cilvēka nostādītajiem kritērijiem, bet, ja abi nav ”uz viena viļņa”, var klupdami, krisdami mēģināt veidot kaut ko, kam nebūs paredzēts izveidoties. Un pat, ja izveidosies – tās būs konstantas ”mocības” abiem. Savukārt, ja cilvēki ”ir uz viena viļņa” – viss notiks dabiski. Tādi divi cilvēki gluži dabiski atrod kopīgu valodu, arī savstarpējās jūtas radīsies pašas no sevis un viss notiks tā, kā tam jānotiek. Nesaku, ka tādā gadījumā attiecības būs supervienkāršas, bez jebkādām problēmām. Vienkārši tādā gadījumā tās problēmas būs vieglāk risināmas un cilvēki jutīsies laimīgi kopā, pat neskatoties uz ķibelēm, kā arī būs gatavi ar tām tikt galā, nevis padoties un mest plinti krūmos.

Tieciens ”kas meklē, tas atrod” uz šo tēmu nav attiecināms. Jo parasti cilvēks meklē kaut ko pēc noteiktiem kritērijiem. Bet tas cilvēks, kurš ir tieši tev paredzēts, tavs dvēseles radinieks, vai sauc to kā gribi, pilnīgi iespējams neatbildīs tiem muļķīgajiem, standarta kritērijiem. Līdz ar to – ja savā meklējumu lokā iekļausi tikai kādu šauru cilvēku loku, ļoti iespējams, sev ”paredzēto” cilvēku gluži vienkārši palaidīsi gar degunu. Un visu mūžu turpināsi meklēt, meklēt, meklēt, un tā arī nesapratīsi, kāpēc neatrodi.

Tāpēc nevajadzētu meklēt cilvēku, kurš tikai tīri teorētiski šķiet Tev atbilstošs. Vajadzētu mēģināt nepalaist garām brīdi, kad tu satiec savu dvēseles radinieku. Jo smadzenes ir visai viltīgs orgāns – tās tevi var diezgan pamatīgi apvest ap stūri, liekot domāt, ka tev der kaut kas, kas patiesībā tev nederēs nemaz. Vajag klausīt savām sajūtām un atvērties cilvēkam, kuram blakus tu jūties laimīgs, kurš tevi priecē ar to, ka ir tieši tāds, kāds ir. Atvērties cilvēkam, kuram blakus tu jūties tā, ka pats priekš sevis esi pietiekami labs tieši tāds, kāds esi 🙂

Negaidi, kad kāds tīri teorētiski darīs tevi laimīgu – esi laimīgs un dari laimīgu otru, tad arī paša laime neizpaliks 😉

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s