Pavisam lakoniski, jeb ”P.L.” Nr.1

Man bieži vien galvā mēdz mētāties dažādas domas, kuras ir pārāk ”šauras”, lai no tām izveidotu pilnvērtīgu bloga ierakstu. Tāpēc daudz kas tā arī paliek ”karājoties gaisā”. Tad nu aizsākšu kaut ko pēc tēmas ”Pavisam lakoniski”, lai to šeit ierakstītu bez liekām  ”ceremonijām”, cītīgas noformēšanas un plašas iztirzāšanas, kas lieti noderēs arī, izmantojot QuickPress no mobilā telefona 🙂

Šodienas manā lielā neizpratne ir kārtējo reizi par manu organismu.

Vai jums ir bijis tā, ka ilgu laiku nedabūjat paēst?

Nē, protams, ka nē, manā paziņu lokā taču nebūt nav cilvēku, kuri studē, strādā caurām dienām utt. 😀

Lūk, arī man ir gadījies visu nakti nosēdēt pie datora strādājot, gatavojot darbus mācībām utml. un ne reizi nepaēdot, tik vien kā kafija, kafija, kafija, tēja, kafija utt. Un tad pret rītu pienāk bada augstākais punkts, kurā tik ļoti gribas ēst, ka vēderu rauj krampjos un esi gatavs aprīt ledusskapi ar visu tā rāmi. Tomēr, tiklīdz mēģini sākt ēst, tā jūti, ka ir tik nelabi, ka rauj uz augšu un ieēst nevar pilnīgi neko, lai vai cik garšīgs tas liktos ikdienā, normālā situācijā. Lūk. Esmu neizpratnē.

Un vēl es nevaru sagaidīt pavasari. Jo ziema mani ir nomocījusi līdz pēdējam.

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s