Paturpinot tēmu par sarežģītiem posmiem dzīvē…

Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laiks vienmēr (vismaz man) asociējas ar pārdomām. Par to, kas šogad izdarīts, kas paveikts, kas nav gājis tik labi kā gribētos un kas vēl darāms turpmāk.

Protams, ka Ziemassvētku noskaņas jau manāmas ik uz soļa. Piektdienas naktī apbraukājot Rīgu, pamanīju, cik patiesībā mūsu galvaspilsēta ir skaista! Un šogad, nezinu kāpēc, tā šķiet vēl skaistāka kā citus gadus. Ja vien cilvēks spēj atvērt acis ne tikai burtiskā, bet pārnestā nozīmē – Rīga šogad tiešām apbur 🙂

Tad nu, pārdomājot šajā gadā padarīto un nepadarīto, nonācu pie vairākiem svarīgiem secinājumiem.

Pirmā gada puse bija ļoti produktīva – Itālija, Roma, Anglija, Londona, darbs, kuru patiešām mīlēju, cilvēki, kuri atstāja milzīgu pozitīvu iespaidu uz manu dzīvi, neatsverama pieredze, kura pavadīs mani visu atlikušo mūžu, aktivitātes, nodarbes, simt un viena lieta, kas tika iesāktas un pabeigtas. Vasara, pilna pozitīvu emociju, jauna darbavieta, atkal jauni cilvēki un ”veco” cilvēku atkalsatikšana. Bet, kopš iestājās rudens, mana dzīve, kā secināju, mazliet iestrēga kaut kādā ”stand-by” stadijā. Pēdējā laikā tā apstājusies pavisam. Un pievienojot vēl kaudzīti ikdienas un sadzīves problēmu, tā, ka izskatās, nemaz nedomā kustēt ne no vietas.

Tā nu es nonācu pie secinājuma, ka vajadzētu to visu padarīšanu tā vairāk pakustināt, pabakstīt un ”iestumt”.

Pēdējo mēnešu laikā biju tā kā mazliet ”apmaldījusies” savos mērķos, vēlmēs, idejās un galu galā – domās un darbībās. Bet te pēkšņi manī notika kaut kāda fiziski-ķīmiska reakcija, kas piešķīla dzirksteli manai superlēnajai ”ziemas” domāšanai un lika pārvērtēt daudzas lietas.

Laikam jau man tas tipiski – atstāt daudzas lietas uz pēdējo brīdi, tāpēc, protams, arī tagad, gada nobeigumā, laužu sprandu, lai tiktu galā ar visu, kas vēl nav paspēts izdarīt, lai jaunu gadu sāktu ar jaunu lappusi, atstājot vecos ”parādus” vecajā gadā.

No vienas puses – es jau vairākas nedēļas neesmu ne normāli gulējusi, ne normāli ēdusi ne normāli atpūtusies. Un skaidri zinu, ka ne es tāda vienīgā 😀 Tomēr mana galvenā doma principā bija, ka nedrīkst nokārt degunu, nedrīkst apstāties un ļauties negatīvām emocijām, kas ir šī drūmā, pelēkā un nomācošā gadalaika galvenā sastāvdaļa.

Ir brīži dzīvē, kuros notiek ne tās jaukākās lietas. Vai arī kaut kas, kas ir ticis izsapņots, galīgi neizvēršas tā, kā bija cerēts. Tādos brīžos ir ļoti viegli nolaist rokas un ierauties savā mazajā aliņā ar domu ļaut sev ”pabesīties”, kamēr tas pāries.

Jautājums – pāries kas tieši? Bēda par to, ka nav sanācis, kā gribējās? Vai pāries pati situācija? Pāries problēmas? Tas viss pats no sevis nepāries. Ir kaut kas jādara lietas labā 🙂 Galvenais, kas palīdz šādos momentos ir – atcerēties par saviem mērķiem! Ja tev nav bijuši nosprausti mērķi – nospraud tos tagad! Un jau ar pirmo brīdi – meties iekšā aktīvā to sasniegšanas procesā! Tas nodarbina domāšanu, atstāj mazāk laika domāt par visādām muļķībām un atstāj mazāk vietas, kur ieviesties negatīvām vai pesimistiskām domām. Nodarbināt sevi – svarīgākais pamatlikums labai pašsajūtai!

Man šodien ”ieslēdzās” Ziemassvētku dziesmu periods 😀 Secināju, ka tracionālās Ziemassvētku dziesmas (Sleigh ride, Rockin around the Christmas tree, Let it snow u.c.) ir spējīgas garastāvokli pacelt nebijušos augstumos 😀 Tad nu kārtējo nakti ķeros pie darbiem, sēžu ar karstas kafijas krūzi blakus un kūpošu galvu metos iekšā darbos. Un paralēli tam risinu jautājumus, kurus biju vairākkārt atlikusi. Jo vairāk ko darīt, jo mazāk laika domāt! Ja pārāk daudz domā, tad ej tu sazin, kādas muļķības var ienākt prātā 😀

Svarīgākais, ko vajadzētu darīt, kad kaut kas ir apstājies – sākt to kustināt! Tāpēc šobrīd aktīvi risinu jautājumus par dzīvesvietas un darba maiņu, par mācību veiksmīgu ”piebeigšanu”, paralēli no rītdienas atsākot mācības kādā iestādē, ko biju atlikusi uz gandrīz pusgadu, kaut gan palicis bija salīdzinoši maz līdz sertifikācijas eksāmenam. Tas nozīmē – daudz kas būs jāmācās no jauna. Bet arī tas nekas, galvenais ir darīt! 🙂 Es pat nezinu, kas mani tā iekustinājis. Varbūt sapratne par to, ka mana dzīve ir sākusi čāpot mazliet pārāk ”pelēkā” un vienmuļā gaitā. Tāpēc esmu pārņemta ar entuziasmu pabeigt visu iesākto un izdarīt to tik labi, cik vien varu, turklāt atsākt kaut ko nepabeigtu un iesākt kaut ko jaunu. Kad tad, ja ne tagad? 🙂

Esi redzējis Harija Potera filmas? 😀 Varbūt atceries to epizodi, kurā bija tā milzīgā telpa ar miljoniem sīciņu, lidojošu atslēgu, un tās visas šaudījās traki ātri, un Harijam bija jānoķer viena no miljona? Lūk, apmēram tāda ir situācija šobrīd ar man galvā notiekošo, tāpēc uzreiz atvainošos, ka šis mana bloga ieraksts laikam nav sanācis pārāk organizēts un loģisks. Gluži vienkārši nespēju noķert vienu no tām visām miljons domām un tā kārtīgi ”izlikt uz papīra”. Tomēr galvenais, ko es ar šo visu gribēju pateikt:

Brīdī, kad dzīve ir nonākusi uz tādām sliedēm un rit tādā virzienā, kādā nebūt neesi vēlējies, dod sev laiku saprast, kas īsti notiek un kas darāms lietas labā. Bet nenolaid rokas, nepārstāj ticēt saviem spēkiem un dari visu, lai sasniegtu to, ko esi vēlējies! Nodarbini sevi, meties iekšā lietās, darbos, cilvēkos, piedzīvojumos, pienākumos un atbildībās un atrodi tajā visā to, kas tev sagādā prieku, nevis negatīvas emocijas! Koncentrējies uz pozitīvo un vērtīgo, nevis uz nomācošo un kaitinošo! Jebkurā vietā, situācijā un cilvēkā ir labās lietas, kuras novērtēt un par kurām priecāties! 🙂 Dari visu, ko jebkad esi vēlējies un dari to no sirds. Nepukojies, ka kaut kas nesanāk – izdari visu tik labi, cik spēj, jo tad tu nevarēsi sev pārmest, ka kaut ko esi palaidis garām, kaut ko neesi izdarījis uz visiem simts procentiem – ja esi izdarījis visu pēc labākās sirdsapziņas, bet rezultāts joprojām nav īsti tas, ko biji gribējis – nepārmet sev, acīmredzot tam vienkārši bija tā jānotiek. Tomēr nekad neaizmirsti novērtēt tiešām svarīgās lietas, kuras vienā brīdī ir, bet jau nākamajā, tavas nevērības dēļ var izgaist. Ļaujies priekam, ļaujies pozitīvajām emocijām, ļaujies dzīves izaicinājumiem!

Un, ja šķiet, ka ”dēlī iet” viss, kas vien var – degunu augšā un radi kaut ko pozitīvu, tad arī pie tevis atgriezīsies tas labākais 🙂

Spēku, izturību, apņēmību un ticību! 🙂

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s