”Kā lai nekļūst par iedomīgu maitu?”

”Tu uzticies – Tevi nodod . Tu tici – Tevi apmāna . Tu mīli – Tevi krāpj . Kā lai nekļūst par iedomīgu maitu?”

Šādas un šai līdzīgas frāzes internetā atrodamas ik uz soļa. Tās raksta meitenes un sievietes. Kāpēc – īsti nezinu. Lai ”brīdinātu” citus, ka viņa drīz kļūs par maitu? Vai,  lai deklarētu savu maitas statusu? Vai arī lai attaisnotu savu maitas dabu? Es tiešām nezinu. Bet būtībā man šādi jautājumi nebūtu jāuzdod, ja šādu frāžu rakstītājas vispirms uzdotu pāris jautājumus pašas sev.

Tā vien šķiet, ka šādas sievietes nemitīgi tiek nodotas, apmānītas, krāptas un tamlīdzīgi. Šādas frāzes no sērijas – mani sāpināja, mani nodeva, es tagad būšu iedomīga maita – man uzreiz asociējas ar sevis žēlošanu un darīšanu to publiski.

Pirmais jautājums – vai tiešām ir tik briesmīgi? Vai tiešām viss ir  tā, kā izskatās, vai arī tev ir tendence sevi nemitīgi žēlot?

Otrais jautājums – vai nevajadzētu sākt izvērtēt, kam uzticēties? Un vai nevajadzētu nedāļāt savu uzticību un ticību pa labi, pa kreisi?

Trešais jautājums – vai ir godīgi likt citiem maksāt par to, ko kāds cits nodarījis tev?

Vispirms vajadzētu sev uzdot jautājumu – vai es nekad neesmu nevienu nodevusi? Vai nekad neesmu nevienu apmānījusi? Vai nav sanācis tā, ka esmu kādam vai pat vairākiem salauzusi sirdi? Un, ja nu šādi domātu vīrieši, tad vai tu uzskatītu, ka tas, ka viņš tev liek ciest par to, ko viņam nodarījusi kāda tāda maita, ir godīgi?

Vajadzētu sākt saprast, ka, lai kāds cilvēks tu būtu – tu sev pievilksi tieši tādus pašus cilvēkus. Ja apņemsies, ka ”no šodienas būšu iedomīga maita”, tad tieši tādus cilvēkus tu saņemsi pretī. Un, tiklīdz tev pagadīsies ceļā tāds pats vīrietis, tu galu galā saņemsi pretī to, ko būsi nopelnījusi un viss sāksies no gala.

Otrkārt – kur tad paliek veselais saprāts un patstāvīgi pieņemti lēmumi? Kur paliek apjausma – man nodarīja pāri, bet es nelikšu citiem par to ”maksāt”? Kur paliek domāšana, pirms darīt?

Karma ir maita – ja reiz tu apdedzinies, tātad tas bijis pelnīti par kaut ko, ko tu, savukārt, esi nodarījis kādam citam senākā vai ne tik senā pagātnē. Tātad tev nav tiesību dusmoties uz to cilvēku. Un mēģinot atriebties citiem, tu tikai sapelnīsi atkal jaunu daļu sliktās karmas, kas tev atspēlēsies atkal un atkal.

Tev ir tiesības vainot citu pie tā, ka viņš tev nodarījis pāri tikai un vienīgi gadījumā, ja Tu tieši tik pat vaino sevi pie tā, ko tu esi nodarījis kādam citam. Ja tu uzskati, ka nevienam nekad neko neesi nodarījis, tad kāpēc tu atļaujies domāt, ka kāds cits kaut ko ir nodarījis tev?

3 lietas, ko vajadzētu ievērot:

1. Pārstāj sevi žēlot publiski un pēc tam pārstāj sevi žēlot pavisam.

2. Pārstāj vainot visus citus pie savām ķibelēm un sāc ar sevi. Apdomā, par ko tu būtu varējis saņemt šādu ”sodu”. Ko tu kādreiz esi nodarījis kādam citam, kas tev varētu ”nākt atpakaļ” šādā veidā? Apzinies, ka tas ar Tevi ir noticis tāpēc, ka tu pats esi uz to uzprasījies un neviens cits tur nav vainīgs.

3. Ņemot vērā, ka kaut kas slikts, ko kāds tev nodarījis, ir vienkārši pie tevis atpakaļ lidojošs bumerangs, ko pats esi metis, tev nav tiesību likt citiem ”maksāt” par savām kļūdām.

Ja tu gribi, lai ar tevi notiek pēc iespējas mazāk sliktu lietu, vienīgais, kas tev ir jādara – jāmēģina pēc iespējas mazāk pašam šo slikto lietu radīt.

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s