Kādēļ ceļi nemitīgi krustojas ar cilvēku, kuru negribas redzēt?

Šajā rakstā gan nebūs stāstīts par mani, jo principā es nevaru nosaukt tādus cilvēkus, kurus man negribētos redzēt (esmu ļoti draudzīga, nopietni! 😀 ). Bet ideja uzrakstīt par šo tēmu man radās, kad apskatīju sava bloga statistiku. Ļoti interesanti ir paskatīties, kādus ”atslēgvārdus” cilvēki rakstījuši googlē, kas noveduši viņus līdz manam blogam. Tad nu pamanīju, ka 2 cilvēki ir manā blogā mēģinājuši rast atbildi uz jautājumu ”kāpēc ceļi nemitīgi un regulāri krustojas ar cilvēku, kuru negribas redzēt?”

Šis raksts nebūs īsti noderīgs gadījumiem, kad jums katru dienu nākas tikties spiestā kārtā – strādājat vienā vietā, mācāties vienā skolā, vai esat šķirteņi, kurus saista kopīgs bērns. Lai gan – šie padomi noderēs arī tajos gadījumos. Vienīgā atšķirība būs tāda, ka jūsu ceļi nevis pārstās krustoties, bet tu vienkārši vairs nejutīsi nepatiku pret faktu, ka jums nākas regulāri tikties 🙂

Problēma jāsāk meklēt tās saknē. Bet kas ir tā sakne?

Vispirms, manuprāt, tev pašam sev būtu jājautā – kāpēc es to cilvēku nevēlos redzēt?

Citiem šī atbilde atnāks ”uz sitiena” – viņš/viņa mani pameta, salauza man sirdi; viņš/a ir mana bijušā/s jaunā otrā puse; mani atlaida viņa dēļ; viņš saņēma paaugstinājumu manā vietā un neskaitāmi citi iemesli.

Citiem, savukārt, būs grūti atbildēt uz šo jautājumu, tiklīdz tas tiks uzdots. Bieži sanāk atbilde – nezinu, man viņš/a vienkārši nepatīk, nezinu kāpēc. Jā, mēdz būt tā, ka vienkārši cilvēki nesaskan tīri enerģētiskā līmenī un krasi izjūt savas pārāk dažādās ”vibrācijas”, kas automātiski rada nekomfortablu sajūtu, atrodoties vienam otra tuvumā. Tomēr, es domāju, tie ir pārāk reti gadījumi un lielākoties, pat ja mēs nevaram vai negribam to atzīt – nevēlēšanās redzēt kādu cilvēku ir ar kaut kādu cēloni, iemeslu un pamatu.

Ko darīt, kad esi atradis sakni?

Mēģini to mainīt! Ja problēma principā ir tik vien kā tava greizsirdība vai skaudība (ja nu gadījumā tas cilvēks tiešām ir dabūjis kādu labu darba piedāvājumu, uz ko biji cerējis tu vai arī ir tavas bijušās otrās puses tagadējā otrā puse utml.), tad mēģini no tās atbrīvoties! Labs treniņš tam ir – vēlēt tam cilvēkam vēl vairāk tā, ko viņš jau ir saņēmis. Respektīvi, lai cik ļoti tev nepatiktu un negribētos to darīt – pamēģini tiešām no sirds vēlēt viņam veiksmi jaunajā amatā. Varbūt tu to cilvēku nemaz tik labi nepazīsti, bet viņš ir tieši tāds pats kā tu – arī viņš vēlas labu darbu, vēlas normāli dzīvot un justies labi. Jūs tajā ne ar ko neatšķiraties! Tas, ka tava bijusī otrā puse izvēlējusies tieši šo cilvēku, automātiski nepadara viņu sliktāku par tevi pašu – atkal jāsaka – šis cilvēks ir tāds pats kā tu – arī viņam ir vēlme būt laimīgam un justies labi.

Tas kādi tev šķiet cilvēki, ir tikai un vienīgi tava prāta radītais attēls un tici vai ne, tu pats spēj to mainīt! Tu SPĒJ mainīt to, ko domā par cilvēkiem! Atliek vien pierunāt sevi mainīt savu uztveri, padomāt par to no citas puses, līdz tu sapratīsi, ka mēs visi esam cilvēki, lai vai kādi, tomēr – cilvēki. Un visus mūs vieno vēlme justies labi un būt laimīgiem. Bet varbūt tu nemaz neesi viņam vai viņai devis iespēju parādīt sevi no tās labākās puses? Varbūt tu automātiski pieņēmi, ka tas cilvēks ir idiots, nemaz nemēģinot viņu iepazīt? Neviens nesaka, ka tev jāskrien iepazīties. Bet tādā gadījumā pamēģini atbrīvoties no šī negatīvisma. Tas viņam neko sliktu nenodarīs, savukārt, tev gan.

Novēli tam cilvēkam būt laimīgam attiecībās ar tavu bijušo draugu/draudzeni, novēli viņam veiksmi darbā vai jebko citu, ko gribēji pats, bet saņēma viņš. Jo biežāk to darīsi, jo vairāk sāksi just, ka tava greizsirdība un skaudība sāk pāriet! To veicināt palīdzēs arī, ja sāksi ticēt tam, ka, ja reiz tev netika šī iespēja, šis cilvēks, tātad tas nebija ”priekš tevis” un tevi gaida kaut kas citādāks un konkrēti priekš tevis labāks, pat ja sākumā tam ir grūti noticēt!

Vai tad tev nav bijušas reizes, kad domā – kāds muļķis es biju, ka toreiz kritu panikā, ka nedabūju to paaugstinājumu vai tas cilvēks no manis izšķīrās, bet tagad jūtos laimīgs, ka notika tieši tā un ne citādāk? Tā ir bijis mums katram 😉 Tāpēc paturi to prātā nākamreiz, kad uzskati, ka pašu labāko, ko varēji iegūt, tev ”atņēma” tas otrs cilvēks, kaut gan patiesībā viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek 🙂

Viss, ko tu novēli citam, atgriezīsies pie tevis. Visticamāk dubultā. Jo enerģijai, ko tu radi, ir pārlieku liela tieksme atgriezties ”mājās” pie sava radītāja.

Ko darīt, ja saproti sakni, bet nesaproti, kāpēc tev regulāri, bez redzama iemesla nākas tam cilvēkam uzskriet virsū uz ielas, sabiedriskajā transportā vai citās vietās?

Tas nozīmē, ka tevi ar šo cilvēku saista kaut kāda veida parāds. Finansiāls, materiāls vai garīgs, tam nav nozīmes – tas ir un paliek ”parāds” – kaut kas, kas ir palicis nenokārtots, neizrunāts vai neizdarīts. Šeit vairs nav konkrētas formulas, kā noskaidrot, kas tieši tas par ”parādu”, bet vienu nu es varu pateikt – ja tu tiešām gribēsi, lai jūsu ceļi pārstāj krustoties, tad tu saņemsies arī iedziļināties tajā, kādas bija jūsu attiecības, kas starp jums notika, tādējādi nonākot līdz secinājumam par to, kas starp jums vēl palicis nenokārtots.

Dzīve tevi šādā veidā ”aicina” nokārtot šo parādu, jo tas tevi atbrīvos no kaudzi negatīvu emociju un izjūtu.

Kā ”nokārtot parādu”?

Varbūt tas cilvēks tev salauza sirdi, aizgāja no tevis, bet tu lepni neļāvi viņam ne manīt, ka tas tevi ietekmējis. Tādā gadījumā – tev tāpat nav ko zaudēt – vienkārši pasaki viņam pilnīgi visu! Pasaki visu, kas notiek tavā galvā un sirdī. Tam nav jābūt ar kaut kādu nolūku (dabūt atpakaļ, salīgt mieru vai tamlīdzīgi), tam vienkārši ir jābūt tādēļ, lai tu no tā atbrīvotos! Piedod tam cilvēkam!

Varbūt tu biji tas, kurš tam cilvēkam nodarīja pāri kaut kādā veidā? Tādā gadījumā – saņemies un no sirds lūdz piedošanu, paskaidrojot savu rīcību un to, ka nebiji vēlējies to darīt apzināti un ar ļaunu nolūku. Tas ir tāpat kā atbrīvoties no pagātnes rēga. Jo, pilnīgi iespējams, ka tu pats nemaz neapzinies to, ka patiesībā tava sirdsapziņa tevi pamatīgi grauž. Tev šobrīd nav nekādu pienākumu pret to cilvēku. Bet gan viņa, gan savā labā – pārkāp sev, palūdz piedošanu un tici man, tu jutīsies daudz labāk!

Bet varbūt tu pats to cilvēku meklē?

Pilnīgi iespējams, tavs moto šobrīd ir ”es viņu ienīstu, negribu viņu redzēt”, bet tajā pašā laikā tu saproti, ka patiesībā tevi kaut kas tajā visā ”grauž”. Varbūt tu visiem, ieskaitot sevi, centies iestāstīt, ka nevēlies redzēt to cilvēku, kurš tevi pameta, bet tajā pašā laikā apzināti vai neapzināti mēģini ar viņu ”nejauši saskrieties”, it kā nejauši ejot garām vietām, kurās viņš vai viņa mēdz uzturēties? Tādā gadījumā atgriežamies pie iepriekšējās tēmas – nokārto parādu! Ja piekrāpa tevi – pasaki, ko par to domā, izkliedz, izbļauj – dari viņam to zināmu. Ja pameta – pasaki, ka nespēj saprast, ko izdarīji nepareizi. Ja pats/i pameti – pārstāj tam cilvēkam par sevi atgādināt, palaid viņu vaļā, ļauj viņam/ai dzīvot tālāk un dari to arī pats!

Bez tam – cilvēka apziņa nesaprot ”nolieguma formu” 😉 Ja tu sev nemitīgi atkārtosi ”es negribu viņu satikt”, tad apziņa to teikumu līdz zemapziņai novadīs bez priedēkļa ”ne” un sanāks tieši pretējais! Tāpēc labāk, ja tiešām gribi sev ko atkārtot, tad labāk atkārtot ”es gribu, lai šīs nejaušās saskriešanās beidzas!” Neesi pamanījis, ka, atkārtojot sev ”kaut nu es nesaslimtu” noved tieši pie saslimšanas? Tas tādēļ, ka cilvēka zemapziņa ir sasodīti programmējama ierīce, jebkas, ko tu sev iegalvosi, tiks ierakstīts tavā zemapziņā kā datora cietajā diskā. Tikai ar atšķirību, ka apziņa ”nedzird” nolieguma formu un ieprogrammē pilnīgi pretējo.

Kopsavilkums – 7 soļi, kas jāveic, lai šo problēmu atrisinātu

1. Atrodi ”sakni”, pacenties izprast, kāpēc tu to cilvēku nevēlies satikt!

2. Pacenties atbrīvoties no greizsirdības, skaudības, dusmām, tās ir ļoti negatīvas emocijas, kas lielākoties, tici man, grauž tevi pašu, nevis ”vaininieku”! Tava pasaule tev rādīsies tieši tāda, kādu tu to izveidosi ar savu uztveri, prātu un domām!

3. Pamēģini saprast, ka tas cilvēks nav ne sliktāks, ne labāks par tevi. Viņš ir tāds pats cilvēks kā tu – ar savām jūtām, saviem sapņiem, savām vēlmēm. Pat ja viņš mēdz rīkoties tā, kā tev nepatīk, atceries, ka arī tu mēdz rīkoties tā, kā nepatīk kādam citam.

4. Pacenties izprast, kas starp jums palicis nenokārtots, jo tāpat vien cilvēki nekad nemēdz saskrieties visneiedomājamākajās vietās, tam ir kaut kāds pamats un jo ātrāk tu sapratīsi kāds, jo labāk tev pašam!

5. Kad esi sapratis, kas ir tas ”parāds”, kas tevi ar to cilvēku vēl saista – tev jāizdomā, kā to nokārtot. Šajā gadījumā tev jāspēj izprast pašam sevi – kas ir tas punkts uz ”i”, kurš trūkst, lai tu spētu ”palaist vaļā”.

6. ”Palaid vaļā”! Vienalga kādā veidā. Tu vari izārdīties, izbļaustīties, izrunāties ar to cilvēku, atdot ”parādu” vai to pieprasīt, pēc tam saprast, ka viss, kas notiek – notiek uz labu, noticēt, ka viss labākais vēl priekšā un palaist to cilvēku vaļā. Palaist vaļā negatīvās domas, izjūtas, emocijas un atmiņas. Tā ir pagātne. Neturies pie tās. Tu esi šeit un tagad.

7. Un visbeidzot – ieelpo dziļi, pasmaidi, pat ja tas smaids nenāk viegli un turpini savu ceļu! Un tu redzēsi, ka tiklīdz visi parādi būs nokārtoti – tie tevi vairs nevajās 🙂

Advertisements

2 thoughts on “Kādēļ ceļi nemitīgi krustojas ar cilvēku, kuru negribas redzēt?

  1. Jā, savāda sajūta! Pamodos naktī – plkst 1.00 no murga, kurā mani vajāja pāgatnes rēgs – mana bijušā vīra personā! Nedzīvoju ar viņu jau vairāk, kā 20 gadus, bet par spīti tam, ka ikdienā absolūti par viņu nedomāju, gadās, ka murgos man nākas atkal ar viņu saskarties. Īsumā varu pateikt to, ka pati ar 2 maziem bērniem pametu viņu, jo viņš bija alkoholiķis un svešu sieviešu mīlētājs! Reti kad mājās pārradās vispār un ja pārradās, tad stiprā alkohola reibumā, regulāri pacēla pret mani roku, apsaukāja, resp.uzvedās kā terorists. Biju laimīga, kad pametu viņu, pat bērni teica: mammiņ, neatgriezīsimies vairs pie viņa! 20 gadus pacietu to murgu, un laikam jau šis laiks priekš manis ir bijis par garu, jo vajadzēja viņu pamest krietni agrāk! Sirdī jau sen esmu visu viņam piedevusi. Iespējams, ka šoreiz ne vis es pati, bet viņš nevēlas mani atlaist savās domās?! ….jo viņa trešā laulība arī neizdevās! Viņa sieva nomira ar vēzi un atstāja viņam mazu meitiņu!

    • Sveiki!
      Paldies par komentāru!
      Jā, varētu būt, ka šajā gadījumā viņš izjūt sava veida ”parādu” pret Jums, nevis otrādi. Tomēr te jāsaka, ka parādi katram ir savi. Par viņējiem Jūs atbildīga neesat. Bet dažreiz murgiem nav nekāda dižā pamata, tie vienkārši mēdz atgādināt par pagātni. Jo atmiņas taču, gribi negribi saglabājas, neesam jau mēs datora cietais disks, no kura informāciju var vienkārši izdzēst.
      Vienīgais, ko vajag darīt – šādus murgus neņemt par pilnu, neatcerēties tos un uztver tieši tā, kā tas ir – vienkārša, atmiņu un apziņas radīta draza, uz kuru nav jākoncentrējas. Esmu pārliecināta, ka Jūsu dzīvē ir daudz labākas un skaistākas lietas, uz kurām koncentrēties 🙂

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s