”Vasaras 2012 check-list” Nr. 7 – Iestādīt koku – izpildīts! :)

Gribi izdarīt ko labu? Iestādi koku! 🙂

Šodien izlēmu, ka ir laba diena, lai iestādītu koku 😀

Laiks mitrs, augošs mēness – idēali! Iestādi koku arī Tu! 🙂

Es šodien iestādīju veselus 9 kociņus! Bet pilnībā pietiek arī ar vienu, ja nevari vai negribi stādīt vairāk. Ir superīgi kopt paša stādītu kociņu, vērot kā viņš aug līdz ar tevi un pēc tam brīnīties, kad ātri vien mazais kociņš, kas vēl pirms dažiem gadiem bijis tava īkšķa garumā, nu ir divreiz garāks par tevi pašu 😀

Ņem māla vai plastmasas podiņu ar caurumu vai caurumiņiem apakšā (nodrošinās to, ka liekais ūdens notek un neļauj kociņam noslīkt). Podiņos es stādīju tādēļ, ka kā jau jebkurā normālā mājā, tiek pļauta zāle un, atstājot viņus augt tur pat, kur tie bija sasējušies, ir risks, ka viņi tiks netīšām nopļauti (kā tas neskaitāmas reizes jau ir noticis). Vēlāk mazos stādiņus var pārstādīt lielākos podos, no kuriem, savukārt, jau krietni paaugušos kociņus, kurus nevarēs nepamanīt un netīšām nopļaut, varam pārstādīt zemē.

Podiņa apakšā, uzmetam caurumiņam pa virsu kādu nelielu akmentiņu vai ko tamlīdzīgu. Tā uzdevums nav neļaut notecēt ūdenim, tā uzdevums ir neļaut aizplūst zemēm.

Podiņā saberam zemi, jo melnāku, jo labāk >:) Es, piemēram, izmantoju komposta kaudzes krājumus – ideāla augsne mazam kociņam 🙂

Tālākais ir tevis paša ziņā, ko tur stādīt, var salasīt ozolzīles ar asniņiem un audzēt no sēklas vai arī atrast jau mazu, izdīgušu kociņu, uzmanīgi to izrakt un pārstādīt podiņā 🙂 Man bija izvēle starp vairākiem kokiem, bet beigās izvēlējos par labu Tūjai, jeb tautā saukts par ”dzīvības koku”, kura mazuļi labi daudz sadīguši visapkārt lielajam kokam manā pagalmā.

Mazliet par Tūjām…

Pie nosaukuma „dzīvība koks” tūjas tikušas 17.gadsimtā sakarā ar to plašo izmantošanu medicīnā. Tūju balzāmiskie sveķi savulaik izmantoti asinsspiediena paaugstināšanai un kā pretdrudža līdzekis.

Tūjas ir lielisks dzīvžogu materiāls – vienmēr zaļš, slāpē ielas radīto troksni, pasargā no putekļiem un nevēlamiem skatieniem. Stādījumos tās pilda barjeras funkciju, pasargājot mazāk izturīgus augus no vēja un aukstuma. Tūjas labi aug pietiekami mitrā, skābā, smilšainā vai kūdrainā augsnē. Vislabāk tās aug treknā, trūdvielām bagātā pasmagā augsnē, taču tās var augt arī slapjās smiltīs. Tās labi pacieš pilsētas piesārņojumu. Tāpat kā lielākā daļa citu skujeņu, tūjas vislabāk jūtas nevis atklātā saulē vai pilnā ēnā, bet pusēnā.

Latvijas apstākļiem vispiemērotākā šķirne – Rietumu tūja, piesaista tādus mazos čivinātājus kā Ķivulis, Svilpis, Zaļžubīte un Dižknābis. Rietumu tūja ir lieliski piemērota ligzdu veidošanai 🙂

Labi, pietiks par tūjām, apmēram skaidrs kas tās tādas un ko ar viņām iesākt 🙂 Tagad ņemam podiņu ar zemi un stādām iekšā! Tūjām ir mietsakne, kas nozīmē, ka to izrakt ir mazliet vienkāršāk, nav jābaidās, ka sakne būs kā bārkstains pušķis, kuru tu varētu pamatīgi sabojāt, rokot ārā kociņu.

Ar pirkstiem izveidojam podiņa zemēs nelielu bedrīti, lai varētu kociņu tur ievietot, nesalokot un nesalaužot saknīti. Aizrušinām to ciet, nostiprinām zemes, lai kociņš zemēs turas stabili, aplejam un gatavs, lai aug vesels! 🙂

Tad nu lūk, no šāda te maza stādiņa:

…apmēram 10-12 gadu laikā izaugs lūk šāds te zarainītis (kurš starp citu arī ir manis stādīts un nu jau manu acu priekšā ir izaudzis līdz šādiem apmēriem 🙂 ) —>

Tā nu lūk man izgāja ar to kociņu stādīšanu. Patīkama nodarbe, turklāt, mājas kādam putniņam un mazliet vairāk skābekļa pasaulē 🙂

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s