Latviešu negatīvisms + atgadījums Rīgas PMLP 3.nodaļā

Nodzīvojot Romā, milzīgā pozitīvismā, gandrīz gadu, es sen jau biju atradinājusies no negatīvas attieksmes. Tāpēc, atgriežoties Latvijā, mani pārņēma kultūršoks pašai savā dzimtenē.

Nesākšu gari un plaši stāstīt par Latvijā valdošo negatīvismu, jo tas pārāk labi zināms katram no mums, kurš apgrozās sabiedrībā, īpaši izteikti – apkalpojošā sfērā. Gribēju tikai pastāstīt pāris atgadījumus no nesenas pagātnes.

Autoserviss Ķekavā.

Jau pirmajās dienās, kad ierados Latvijā, man uzradās problēmas ar automašīnas gaismām un steidzami bija nepieciešams serviss, kurš varētu savest kārtībā kontaktus, lai nomainītu ksenona spuldzes pret parastajām. Apzvanīju visus tuvākos, tajā skaitā arī kādu servisu Ķekavā, ja nemaldos, Dārznieku vai Darbinieku ielā, kaut kādos 40-tajos numuros. Man atbildēja kāds vīrietis, kurš uz manu jautājumu – vai varat to izdarīt, ar mani sāka runāt tādā tonī, it kā manu auto jau būtu simtreiz redzējis, un būtu viszinošs dievs: ”Jā, jā, tev tur vēl kaudze stiprinājumu noteikti trūkst, tie man vēl būs jāmeklē un kas tik vēl ne (ar tādu intonāciju, it kā es no viņa prasītu spaini ar rezerves daļām pa brīvu). Rīt piebrauc, tad apskatīšos vai to var izdarīt un par kādu naudu (nievājoša balss intonācija)”.

Pateicu ”paldies, pie jums nebraukšu” un noliku klausuli. Tāds vecis ar tādu attieksmi par mani kā klientu var aizmirst uz visiem laikiem un var būt pārliecināts, ka no manis citi potenciālie klienti saņems tikai un vienīgi tās sliktākās atsauksmes.

Principā, jūs varētu teikt – nu un? Kas tur sevišķs? Redziet, mēs, latvieši esam pieraduši pie tādas attieksmes, mums tas liekas normāli. Bet ticiet man, es, kā cilvēks, kas gandrīz gadu nodzīvojis vietā, kur visā tajā laika periodā es saņēmu tikai un vienīgi smaidu, pozitīvu un draudzīgu attieksmi, varu teikt – VAR būt CITĀDĀK! Tam tā NAV jābūt un tas NAV normāli, tāpēc mums NAV ar to jāsamierinās.

Rīgas PMLP 3. nodaļa

Pirms pāris nedēļām devos uz PMLP Rīgas 3. nodaļu (uz Mazās Nometņu ielas), lai nokārtotu savu jauno identifikācijas karti, kura, starp citu, ir izveidota tiešām atbilstoša Latvijai, moderni latviska un ļoti simpātiska, nebiju pat gaidījusi tik labu rezultātu 🙂 Pirms manis rindā bija 80 cilvēki, nosēdēju tur divas ar pusi stundas, kamēr sagaidīju savu kārtu. Pirms  tam piegāju pie informācijas, lai pajautātu, cik tas prieks man izmaksās. Rinda bija arī uz informāciju, jo tur sēdēja kāds tantuks, ne jaunāks par 50 gadiem, kura, manuprāt, īsti pati nesaprata, ko tur dara.

Tieši pirms manis rindā stāvēja kāda jauna sieviete ar mazu bērniņu rokās. Bērniņam nebija vairāk par vienu gadiņu. Meitene jautāja informācijā, vai nav kāda iespēja apiet milzīgi garo rindu, jo ar tik mazu bēbīti gaidīt divas stundas rindā būs mocības gan viņai, vēl jo vairāk bērnam.

Sekretāre rupji atbildēja, ka

”ar tādu mazu bērnu nav ko nākt uz PMLP, ja reiz zin, kādas te rindas, bērns jāatstāj mājās pie vecmāmiņas un jānāk vienai.”

Neizturēju un skaļi, nekaunoties, tā lai labi dzirdams, to komentēju –

”Ar tādu attieksmi nav ko nākt apkalpojošā sfērā strādāt, ja reiz zin, kāds te darbs. Jāpaliek mājās un jāada zeķes. Ne visiem ir vecmāmiņas vai kāds cits, pie kā mazuli atstāt, ļoti liela daļa māmiņu cīnās vienas pašas. Tā mūsdienās ir ekstra, ja tev ir kur atstāt savu mazo zīdaini jebkurā diennakts laikā.”

Meitene, neko neteikusi, aizgāja un turpināja gaidīt rindā. Tantuks turpināja burkšķēt uz citiem cilvēkiem.

Pēc tam es tikai vēl piebildu, ka

”ar tādām dusmām nav ko darbā rādīties. ”

Es esmu strādājusi apkalpojošā sfērā, un ne vienu reizi vien, tāpēc es zinu, ka tas, iespējams, ir visgrūtākais darbs – strādāt ar cilvēkiem. Arī man ir bijušas reizes, kad darbinieku ģērbtuvēs esmu raudājusi par to, ka klients mani nosaukājis visos skaistajos krievu lamuvārdos; esmu bijusi nikna par to, ka kāds idiots uztaisījis skandālu pa visu iestādi pilnīgi bez pamatota iemesla, bet tās visas emocijas es esmu izlādējusi vienatnē, nevienam neredzot, tikusi pati ar sevi galā, sapratusi, ka tas ir mans darbs, savākusies un gājusi atpakaļ strādāt ar smaidu sejā. Es pati labi apzinājos, ka to darbu man neviens neuzspieda, revolveri pie deniņiem neturēja, kad sāku tur strādāt. Es apzinājos, uz ko parakstos – uz nemitīgu saskarsmi ar visdažādākajiem cilvēkiem, ar to rēķinājos. Tomēr ir milzīga daļa tādu, kuri šķiet vaino visus klientus pie tā, ka viņi atnākuši saņemt kādu pakalpojumu un nu tev, nabadziņam vai nabadzītei jāstrādā. NEWSFLASH – tu esi darbā, lai strādātu, tieši tāpēc tu tur sēdi. Tu strādā ar cilvēkiem, kuri nav vainīgi pie tā, ka viņiem ir simt un viens jautājums, neskaidrības, problēmas utt. – smaidi, esi laipns un dari savu darbu kārtīgi! Ja nespēj to darīt, tad meklē darbu, kur Tev nav tiešā kontakta ar klientiem vai vienkārši sēdi mājās un ēd kartupeļus. Un, ja vecākā paaudze skaitās tā gudrākā, tad kāpēc es, savos gandrīz 22 gados to saprotu, bet vecene savos pāri 60 to neapjēdz?

Un no pretējās puses, savukārt – tu esi klients, es saprotu, ka tev nepieciešams saņemt pakalpojumu, tev ir problēma un tā tālāk, bet tu neesi dievs, un darbinieks, kurš tevi apkalpo, nav grīdaslupata!

Te der kaķa Leopolda klasiskais teiciens:

Ребята, давайте жить дружно …

Advertisements

3 thoughts on “Latviešu negatīvisms + atgadījums Rīgas PMLP 3.nodaļā

  1. Pēc pieredzes varu teikti, ka labāk mūsu patiesais un īstenais negatīvisms nekā Eiropiešu ciniskais pozitīvisms aiz kur slēpjās daudz vairāk dusmu un naida, it sevišķi pret iebraucējiem, pats to esmu pieredzējis.

    • Hmm. Tad jājautā, kur Tu biji nonācis, jo Romā, kur pavadīju pēdējos 9 mēnešus, cilvēku draudzīgums bija patiess un tāpat viņu interese par to, no kurienes esmu, kādas ir manas valsts tradīcijas, raksturīgākās lietas utt. Lai gan… Varbūt vienkārši man kaut kā dzīvē palaimējies nokļūt pozitīvā vidē 🙂

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s