”Vasaras 2012 check-list” Nr. 8 – Ziedot asinis – izpildīts!

Esmu asins donors jau 3 gadus. Un es labprāt aicinu jebkuru, kurš kaut pieļauj domu par tādu kļūt, pašam pārliecināties, ka tas ir varen jauks pasākums, no jebkuras puses skatoties!

Mani par asinsdonoru pārliecināja kļūt kāda draudzene. Viņa mani paņēma līdzi uz VADC, kad gāja nodot asinis, un es ātri vien pieņēmumu lēmumu viņai pievienoties, jo VADC valdīja tik jauka atmosfēra, ka tas mani stipri nomierināja.

Man nekad nav bijis bail no adatām, injekcijām vai tādām lietām, jo bērnībā, regulāri dzīvodamās pa slimnīcu veselības problēmu dēļ, pie tā visa jau bija pierasts. Vairāk mani uztrauca vienkārši tas fakts, ka man nebija ne jausmas kā tas viss notiek. Protams, lērums informācijas ir pieejams brīvi jebkuram potenciālajam asinsdonoram, bet izlasīt bukletiņu un to visu piedzīvot uz savas ādas, tomēr ir divas dažādas lietas.

Visu nepieciešamo informāciju tu vari iegūt VADC mājaslapā www.donors.lv. Ļoti jauku lapu izveidojuši. Tur pieejama arī VIRTUĀLĀ TŪRE! (klikšķini uz vārda, lai atvērtu lapu) 🙂 Tur tu vari pats savām acīm redzēt Donoru centra telpas, izlasīt kas notiek katrā no asins nodošanas posmiem un telpām utt. Pat man, kā jau zinošam donoram, virtuālā tūre šķita interesanta 🙂

Par to, ka pirms nodošanas tev jābūt paēdušam un pie labas veselības, kā arī visu pārējo informāciju, es šeit nerakstīšu, to katrs interesents pats var izlasīt VADC mājaslapā, es gribēju parunāt par iemesliem kāpēc es to daru.

Fiziskais faktors

Kā cilvēks reaģē uz asins nodošanu, ir individuāli katram donoram. Cits jūtas pilnīgi kā parasti, esmu redzējusi cilvēkus noģībstam, pieceļoties no krēsla. Savukārt, man personīgi tas atstāj tikai un vienīgi fizisku nogurumu nākamajā dienā. Auto vadīt principā nedrīkst, bet es vienmēr esmu braukusi uz un no VADC ar auto, jo tas man nesagādā nekādas problēmas, man nav nekādu galvas reiboņu vai nelabumu, kas varētu ietekmēt manas autovadīšanas spējas. Vienīgais – nogurums. Otrajā dienā parasti mani pārņem tāds bezspēks, ka pat mazākās fiziskās aktivitātes (uzkāpjot pa 5 trepju pakāpieniem) man sagādā tādu nogurumu un sirds dauzīšanos, it kā maratonu būtu noskrējusi. Tomēr jau trešajā dienā tas sāk pāriet un pēc tam viss nostājas atpakaļ savās vietās. Tomēr atkārtoju vēlreiz – tas ir stipri individuāli.

Tomēr kādu nedēļu pēc asins nodošanas, viss uzlabojas – ir vairāk enerģijas un spēka, tāda sajūta, ka vēl vieglāk elpot utt. Asins nodošana uzlabo veselību! Jo asinis dabū atjaunoties 🙂 Tā nu tu savas vecās asinis atdod kādam, bez kurām viņš nespētu izdzīvot, un pats tiec pie jaunām, nelietotām! 😀

Cilvēciskais faktors

Es pēdējos gados īpaši izjūtu to prieka sajūtu, kāda man rodas, kādam palīdzot. Daļēji arī tādēļ pēc asins nodošanas es, pat ja nogurusi, jūtos laimīga, jo zinu, ka varbūt tieši tas mans puslitrs asiņu būs izšķirošais kādam cilvēkam, varbūt kāds šobrīd staigā pa zemes virsu tieši tā mana puslitra asiņu dēļ! 🙂

Pagājušā gada vasarā, neilgi pirms plānotās asins nodošanas, internetā izlasīju aicinājumu, ka kādam 5 gadus vecam puisēnam ļoti nepieciešamas tieši manas grupas asinis. Manas grupas asinis nav no pašām retākajām, tomēr nav arī no visbiežāk sastopamajām. Puisēna māmiņa aicināja manas grupas donorus nodot asinis, Donoru centrā norādot konkrētu personu, kam tās nododamas. Nebija divu domu – gāju un nodevu konkrēti priekš tā mazā puisēna. Dokumentu, ko saņēmu pēc nodošanas, vajadzēja nodot puisēna māmiņai. Pieteicos, ka izdarīšu to personīgi un, nopirkusi palielu, šiku spēļu automašīnu, devos uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, kur arī es esmu pavadījusi pusi bērnības, lai satiktu mazo puiku un viņa mammu.

Ienākot nodaļā, vienai no māsiņām pastāstīju, kādēļ esmu ieradusies, un pēc neilga brīža no tuvējām palātas durvīm iznāca īsa auguma, slaida sieviete un viņai blakus, vilkdams sev līdzi sistēmas statīvu, mazs puisītis gaišiem matiem un lielām, dzīvespriecīgām acīm. Viņš tik ļoti sapriecājās par saņemto automašīnu, ka tūlīt pat ar to sāka braukāt pa nodaļas gaiteņa sienām, durvīm utt 🙂 Aprunājos ar mammu, kas izskatījās nomocījusies, tomēr joprojām pilna spēka, lai cīnītos par sava dēliņa dzīvību, un sajutos tik ļoti laimīga, ka esmu varējusi palīdzēt ar pašu nepieciešamāko, kas bērnam vajadzīgs – ar asinīm! Jo tās nevar nopirkt veikalā, tās nevar saražot rūpnīcās. Tās spēj saražot tikai un vienīgi mūsu organismi.

VADC ir visfantastiskākais personāls!

Smejos – mani jau tur pazīst 😀 19. jūnijā, kad devos nodot kārtējo puslitru asiņu, māsiņas un dakterītes vien smaidīja: ”Te jau mums regulārais donoriņš ieradies” 🙂 Dakterīši, kas pārbauda asinsspiedienu un aprunājas ar tevi pirms asins nodošanas, ir vienkārši fantastiski – ļoti sirsnīgi, draudzīgi un laipni, atbildēs uz pilnīgi visiem taviem jautājumiem! Un māsiņas asins nodošanas telpā ir pašas superīgākās māsiņas! 🙂 Viņas stāv tev blakus, ik pa brīdim pajautā vai viss kārtībā un kā tu jūties, vairākkārt pasaka paldies par to, ka tu šeit esi. Tas pats attiecas uz visu pārējo personālu – izcili sirsnīgi, draudzīgi un mīļi cilvēki, kuri tevi sagaida ar smaidu sejās un tādu attieksmi, ka gribas nākt vēl un vēl 🙂

Pievienojies donoriem!

Aicinu jebkuru veselu un spēcīgu cilvēku pievienoties asinsdonoru pulciņam – tas ir tiešām superīgs pasākums, no kura labumu gūst kāds cilvēciņš, kuram tā varbūt ir vienīgā iespēja izdzīvot un no kura labumu gūsti tu – uzlabojot savu veselību un pašsajūtu 🙂

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s