Es Tevi mīlu, Roma! Man Tevis pietrūks!

Nu ko… Līdz otrdienai, kad lidoju mājās, palicis vēl tikai dažas dienas. Es zinu, ka mans blogs ir pilns ar tekstiem no sērijas ”vēl tikai tik un tik dienas, es drīz braucu mājās” utt. 😀 Bet, ja jūs spētu iedomāties, cik ļoti man pietrūkst manas mājas, manas ģimenes, manu draugu, mana sunīša, mani auto, manas ielas, manas lietas…. Šis raksts lai ir kā simboliskas atvadas no Romas, kas pēdējos 9 mēnešus ir bijusi manas mājas.

Kad es šeit ierados, pirmajā vakarā, redzot savu mammu, omīti un sunīti skype videozvanā, raudāju kā mazs bērns. Domāju – kā es te izturēšu līdz jūnijam? Tomēr tas laiks ir tik vājprātā ātri paskrējis, ka neesmu paspējusi atjēgties. Vēl bija simt un viena lieta, ko neesmu paspējusi izdarīt, kaut kad vienmēr šķita, ka laika ir vairāk kā vajag.

Šī ir bijusi ļoti produktīva sezona, par ko man ir milzīgs prieks! Ir tikts galā ar mācībām, ir labi pastrādāts, ir lieliski pavadīts brīvais laiks (cik nu man viņa bija 😀 ) un ir gūta neatsverama pieredze un vesela jūra lielisku atmiņu, emociju un jaunu paziņu.

Es jau kādu nedēļu katru vakaru no vietas mēģinu uzrakstīt kaut kādu kopsavilkumu par šeit nodzīvoto laiku, bet es tikai rakstu un dzēšu, rakstu un dzēšu. Jo, godīgi sakot, es pat nezinu, no kura gala lai sāk stāstīt, ko lai stāsta, ko nē. Visa kā ir pārāk daudz, lai tā vienkārši ņemtu un uzrakstītu. Tāpēc šis raksts, galu galā, laikam sanāks kaut kāds ”ne tāds” un, atšķirībā no citiem maniem ierakstiem, ļoti haotisks, par ko jau iepriekš atvainojos 🙂

Šis ir viens no visproduktīvākajiem un ražīgākajiem gadiem manā dzīvē. Un nebaidos teikt, ka lepojos ar sevi un padarīto. Esmu gan pati sev uzstādījusi pamatīgi augstu latiņu arī nākotnei, tāpēc nāksies pamatīgi pasvīst, lai turētu tai līdzi.

Man vienmēr ir patikušas pārmaiņas. Tomēr melotu, ja teiktu, ka es tās viegli panesu un ļoti viegli tieku tām cauri. Es mēdzu pamatīgi pierast pie apstākļiem, situācijām, cilvēkiem. Tomēr Itālija mani ir pieradinājusi pie pārmaiņām. Iemācījos būt daudz ”elastīgāka”. Protams, nebūs viegli pamest cilvēkus, kas gandrīz gadu ir bijusi mana otrā ģimene, vietu, ko esmu saukusi par mājām… Tā visa bija mana ikdiena, pierasta dzīves kārtība, kurai nu ir pienākušas beigas. Par laimi – laimīgas beigas 🙂 Tāpēc man atkal vajadzēs nedaudz laika, lai pierastu pie savas dzīves Latvijā. Bet tam man nebūs pārāk daudz laika, jo mani gaida atkal cita valsts, kurā vispār viss ir ačgārni, kājām gaisā, nepareizi un dīvaini 😀 😀 😀 Labi, mazliet pārspīlēju, bet doma skaidra 😀

Šī sezona ir bijusi ļoti laimīga sezona. Brīva. Bez lieliem stresiem, nomāktības un bailēm par nākotni. Es mēdzu baidīties par nākotni. Jo nezināju, kurp eju. Mana dzīve ir mans personīgais bizness, tieši tādēļ man tam ir savs biznesa plāns 😀 Man ir savi taktiskie un stratēģiskie mērķi – BEIDZOT. Es nesaku, ka iešu kārdamās, lai pilnīgi visu piepildītu, bet, es zinu, ka to, ko es dzīvē esmu ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti gribējusi – esmu sasniegusi.  Tāpēc zinu, ka to,  ko es tiešām gribēšu, arī turpmāk sasniegšu. Vienam no šiem svarīgajiem mērķiem esmu jau precīzi pusceļā! Tāpēc – ir pamats uzskatīt, ka mana sistēma veiksmīgi funkcionē 🙂

Labi, ir pienācis tas brīdis, kad man apnika rakstīt dziļdomīgas ”lifetime” atziņas. Tāpēc noslēgumā atgriežos pie pavisam parastām lietām 😀

(Es jau brīdināju, ka šis ieraksts būs ļoti haotisks 😀 )

Es vienmēr un visur esmu lidojusi viena. Otrdienas lidojums būs pirmais izņēmums – man būs fantastisks kompanjons, kurš labprāt uzklausīs manu čīkstēšanu par to, cik lidmašīnu krēsli ir sasodīti neērti, un kā man no tiem sāp mugura 😀 Labprāt pavadīs 3 garās lidojuma stundas interesantās sarunās un galu galā, palīdzēs ņuņņai ”stibīt” viņas 50kg smago bagāžu, sadalītu 3 smagos čemodānos 😀

Es nu nekādi nevaru sagaidīt, kad otrdien 14:00 ieraudzīšu savu māmiņu!!! Es viņu neesmu redzējusi tieši 6 mēnešus un tas ir smagi par daudz! Mans sunītis, pilnīgi noteikti, kā jau parasti, pieslapinās grīdu no priekiem un ome birdinās asaras no laimes :)) Ehhh, kā gan es gaidu otrdienu… 🙂 Vēl tikai 4 dienas jānostrādā, pirmdien jāsakravā pēdējie čemodāni, jāuztaisa savā dzīvoklī ģenerāltīrīšana, pirmdienas vakarā nostaļģiskās, sentimentālās noskaņās jāpavakariņo ar savu fantastisko itāļu ģimeni un tad jau otrdien 7:00 no rīta dodamies ceļā uz lidostu.

Labi, pietiek. Es jau sāku runāt uz riņķi.

Starp citu, es jau minēju, ka ļoti gaidu otrdienu?

Veiksmīgu un foršu jums visiem nedēļas otro pusi! 🙂

Advertisements

4 thoughts on “Es Tevi mīlu, Roma! Man Tevis pietrūks!

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s