-=”Tell me about yourself” award=-

Šodien ienācu savā blogā un, apskatot statistiku, pamanīju, ka uz manu blogu daudz lasītājus atvedis links Mēnessmeitēna blogā. Tā nu nonācu līdz tam, ka man tikusi nodota kāda visnotaļ interesanta stafete 🙂

The rules of accepting this award are:

1.Thank and link back to the person that awarded you
2.Write 7 random things about yourself
3. Spread the love to 15 more bloggers

– – –
Lai pieņemtu šo balvu ir jāpieņem šie noteikumi:

1. Pateikties un ielikt atgriezenisku saiti uz tās personas blogu, kurš ir nominējis Tevi.
2. Padalies ar septiņiem faktiem par sevi
3. Padod tālāk savu mīlestības izpausmi 15 blogeriem
– – –

1. Paldies Mēnessmeitēnam par man piešķirto ”award” 🙂 Iesaku citiem palasīt viņas blogu, ļoti interesanta lasāmviela! (Klikšķini uz vārda, lai atvērtu blogu)

2. Vāks, īstenībā, nav ne jausmas, kādas varētu būt tās 7 lietas, ko par sevi pastāstīt, bet, ko vajag, to vajag, vismaz jāmēģina. Tās gan nebūs nekādas diži interesantās lietas, bet prasīts jau tiek ”random”, tāpēc, lai būtu ”random”.

1. Es esmu lielākā guļava pasaulē!

Mans šā brīža rekords ir 28 stundas – nogulētas, neizkāpjot no gultas. Tas bija pirms kādiem 2 gadiem, man šķiet.

Pirmā diena pēc tam, kad biju aizgājusi no darba (no p/f ”Ķekava”). Ņemot vērā, ka mēs tur strādājām pa +/- 15-

17 stundām dienā, 6 dienas nedēļā, tad, aizgājusi no turienes, aizgāju gulēt 18:00 vakarā un no gultas izkāpu nākamās dienas 22:00 vakarā 😀

Bet, ja neskaita to, es arī pie normāla darba režīma vai brīvdienās varu mierīgi nogulēt 12 stundas no vietas un dažreiz ar to nepietiek 😀

Esmu pamanījusi, ka man ir kaut kāds tas brīdis, pēc konkrēta skaita nogulētu stundu, kad es pati no sevis viegli pamostos, esmu izgulējusies. Tālāk seko 2 varianti, ja dabūju gulēt mazāk, nekā tas konkrētais stundu skaits (kurš ir ļoti mainīgs), esmu neizgulējusies, nevaru pamosties un pusi dienas esmu miega badā. Ja tajā brīdī, kad es pamostos un varētu pilnīgi mierīgi celties augšā, es izdomāju turpināt pagulēt, tad es varu nogulēt līdz vakaram un, pieceļoties, esmu pilnīga lupata 😀

 2. Man patīk viss, kas spīd!

Mamma mani vienmēr sauc par žagatiņu, jo es gluži vienkārši esmu ”kritusi” uz visu, kas spīd 😀 Man ir auskari, kuloniņi, gredzeni, rokassprādzes un vesela kaudze citu rotaslietu ar cirkonija akmentiņiem, swarowski kristāliņiem, parastiem stikliņiem un tamlīdzīgām spīdumlietām. Man ir pulkstenis ar kristāliņiem visapkārt, nerunāsim nemaz par tādām skuķu lietām kā acu ēnas, nagu lakas utt. Man ir krekliņi un pat viena kleita visa spīdumos 😀 Tomēr ikdienā šī mana ”apsēstība”, paldies dievam, neizpaužas.

3. Esmu izteikts ”naktsputns”!’

Mans ideālākais dienas režīms ir celties ap pusdienlaiku un iet gulēt ap 3 vai 4 no rīta. Tieši ap pusnakti man galvā sāk nākt visradošākās un interesantākās idejas un sākas visproduktīvākais darbs. Smadzeņu darbība izteikti aktivizējas un uznāk lielā filozofēšana par eksistenciāliem jautājumiem 😀 Laikam tāpēc liela daļa manu bloga ierakstu tiek publicēti tieši ļoti vēlos vakaros vai naktīs 😀

Vēl Latvijā dzīvojot, viena no manām mīļākajām un regulārākajām nodarbēm bija doties izbraukumā ar auto pa pilsētu. Varēju nobraukāt visu nakti. Tieši tādā veidā ar vienu draudzeni, kura ļoti bieži dzīvojās pie manis, kamēr dzīvoju Rīgā, tika izbraukāti pilnīgi visi Rīgas un Jūrmalas rajoni krustām šķērsām. Par Jūrmalu runājot, kādu vasaras vakaru, pirms apmēram 2 gadiem, kā ap 23:00 izbraucām no mājām, tā no Jūrmalas pārbraucām mājās tikai ap 5:00 rītā. Toties bijām pabijušas pilnīgi visos Jūrmalas rajonos 😀 Es tiešām mīlu pilsētas naktī, tā ir pavisam cita ”padarīšana”, nekā pilsēta dienā. Domāju, ka arī daudzi citi ”auto-atkarīgie” man piekritīs 🙂

4. Kad man būs sava māja, tā pilnīgi noteikti būs izteiktā itāļu stilā.

Neesmu ne interjera dizainere, ne arhitekte, ne kas tamlīdzīgs, tomēr ir kāds konkrēts mājokļa iekārtojuma veids, ko es saucu par  ”itāļu stilu”, jo cik mājokļos šeit, Itālijā esmu pabijusi, tik tieši tādu esmu redzējusi. Tas priekš manis ir ideālākais apvienojums. Tikai vienu brīdi dzīvē esmu padzīvojusi dzīvoklī, kas bijis iekārtots tieši tā, kā es varētu tikai sapņot, tas bija pirms apmēram 3 gadiem, kad dzīvoju Venēcijas provincē.

Krāsas: 60% balts, 30% melns, 10% sarkans

Materiāli: Stikls, akmens, koks, metāls.

+ MILZĪGI logi! Mēs ar mammu parasti mēdzam teikt, ka ideālā variantā māja varētu sastāvēt tikai no logiem vien 😀

Grūti aprakstīt, kāds bija tas dzīvoklis, kurā tolaik dzīvoju, bet tīri aptuveni ņemot:

Dzīvojamā istaba, jeb ”salons” – gaiša koka grīda, baltas sienas, sarkans stūra dīvāns, stikla ēdamgalds ar metāla kājām, virtuves iekārta – balta ar sarkanām vai baltām durtiņām un metāla rokturīšiem, akmens virsma letei un milzīgi logi, kas aizņēma gandrīz visu ārsienas platību.

Guļamistaba – gaiša koka grīda, baltas sienas, melna koka guļamistabas iekārta ar smalkiem metāla rokturīšiem skapim un naktsskapīšiem, un stikla natslampiņas.

Vannasistabas – gaišas akmens plākšņu grīdas, gaišas sienas, metāla + stikla duškabīnes durtiņas vienā vannasistabā un gaiša akmens vanna otrā; stikla plauktiņi metāla ietvaros un akmens virsmas pie izlietnes utt.

Un vispār, es esmu minimālisma piekritēja – jo mazāk mēbeļu un visādu citādu krāmu, jo labāk.

5. Pūķi, pēgasi un fēniksi – ja šie dzīvnieki būtu reāli un eksistējoši, man pilnīgi noteikti tādi būtu!

Cik tipiski un neoriģināli, vai ne?

Bet tomēr… Tiklīdz es ieraugu simpātisku pūķi, pēgasu vai fēniksu, no manis iznāk tāds ”aaaaaaaw” 😀   Kaut kas līdzīgs ir ar pūcēm, tomēr pūces ir reālas un eksistējošas, tāpēc tās nevar pieskaitīt šai kategorijai 😀

Es nezinu, ko lai šeit vēl pieminu. Varbūt vienīgi to, ka manā datorā glabājas mape, pilna ar tūkstošiem pūķu, pēgasu un fēniksu ”wallpaper`iem”.

6. Šokolāde garšo tikai ”tīrā” veidā.

Man ļoti garšo šokolāde – piena šokolāde ar veseliem riekstiem ir pats labākais, ko varētu gribēt. Bet es kategoriski atsakos ēst jebko, kur klāt ir šokolāde – šokolādes tortes un šokolādes saldējums, šokolādes piens, šokolādes kokteiļi, kā arī lielākā daļa šokolādes konfekšu. Nezinu kāpēc tā. Tā vienkārši ir, negaršo un viss. Bet tāfelīti piena šokolādes ar veseliem riekstiem labāk manā uzraudzībā neatstāt 😀

7. Manā dzīvē nav bijis rāpošanas un bērnudārza periodu.

Esmu pamanījusies izlaist pāris periodus savā dzīvē 😀 Piemēram, rāpošana. Es nekad neesmu rāpojusi. Agrāk nemaz to nezināju, kamēr mamma ar omi nepastāstīja. Parasti mazuļi no guļus pozas sāk rāpot un tad celties kājās. Es, savukārt, nerāpoju, bet gan ”staigāju” ar pēdām un plaukstām pie zemes, bet dibenu gaisā (drošvien varat iedomāties, par ko es runāju 😀 ). Tā es ”nostaigāju” labu laiku, neceļoties uz ”pakaļkājām” 😀 Bet, kad sāku celties, tā ”aizgāju” un sāku staigāt.

Man ir izcili paveicies, ka mani, mazu būdamu, neiebāza bērnudārzā. Mani mājās audzināja un pieskatīja māmiņa un, kamēr viņa bija darbā, tikmēr to darīja vecmāmiņa. Viņas abas man iemācīja pilnīgi visu – lasīt, rakstīt, rēķināt. Sākot iet skolā, biju pilnībā gatava mācīties ”pēc pilnas programmas”. Sagatavošanas klasītē pavadīju 2 dienas, jo gluži vienkārši – man tur nebija ko darīt.

Tā nu savas bērnības dienas pavadīju tur, kur vislabāk – mājās ar māmiņu un vecmāmiņu, spēlējoties ārā ar saviem bērnības draugiem un vienkārši izbaudot pilnīgu un absolūtu laimi 🙂


3. Man nu noteikti nav 15 blogeru, kuriem nodot stafeti, jo blogotāju pasaulē esmu salīdzinoši nesen, tomēr pāris gan ir – edisflying un Ilzze`s blog 🙂

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s