”Citās zemēs, prom esot, bez dvēseles tie kalst”

”Atceries draugus un visus. Jā – visus, kam salst. Citās zemēs, prom esot, bez dvēseles tie kalst.”

Teksts no dziesmas ”Maldugunis dzēšot”, ko gadījās dzirdēt Antras Stafeckas izpildījumā. Šoreiz ne par dziesmu, ne par izpildītāju, bet vien par šīm pāris rindām teksta, kas manī radīja nepārvaramu vēlmi izteikties par to kā mēs, ārzemēs dzīvojošie, bez dvēseles kalstam 🙂

Ir dažādi uz ārzemēm aizbraukušie.

Ir tādi, kam nebija citu variantu, jo jāmaksā parādi un jābaro bērni, bet darba kā nav tā nav. Ir tādi, piemēram, kādas nozares speciālisti, kam vienkārši tur, ārvalstīs piedāvāts 5x labāk apmaksāts
darbs un karjeras izaugsmes iespējas, kādas Latvijā viņiem nekad nebūtu. Ir tādi, kam patīk ceļot. Un ir tādi kā es – kas ņem, ko dzīve piedāvā, apvienojot ar iepriekšējo variantu par patikšanu ceļot.

Es šeit nerunāšu par tiem, kam Latvijā bija iespējas tikt galā, bet viņi padevās un, atstājot aiz sevis 3 raudošus bērnus, aizlaidās uz laimes zemi zeltu rakt, kas, daudzos gadījumos beidzas ar vēl lielāku bankrotu. Es nerunāšu arī par tiem, kuriem tā ir bijusi glābšanās bezizejas situācijā. Ne man tiesāt, es nezinu katra cilvēka stāstu, kāpēc un kā viņš nokļuvis kādā konkrētā pasaules malā.

Tomēr es gribēju vienkārši atbildēt tiem skauģiem, kuri paši nekur tālu nav pabijuši un uzskata, ka pilnīgi visi aizbraukušie ir nabadziņi vergi, kuri svešzemēs kalst bez dvēs`les. Un es to nesaku tikai dziesmas dēļ, es to saku visu interneta portālos atrodamo komentāru un rakstu dēļ, visu slimīgo patriotisma atbalstītāju saukļu dēļ un visa pārējā, kas mūs, pilnīgi visus aizbraucējus, nostāda uz vienas latiņas, nešķirojot kādu iemeslu dēļ kurš ir aizbraucis.

Bez dvēseles kalst, vai dvēseli bagātina?

Es nevaru atbildēt uz jautājumu, kā gan dzīvojot vienā no pasaules apbrīnojamākajām pilsētām – Romā, varētu kalst mana dvēsele, ja es to regulāri baroju ar slaveniem vēstures pieminekļiem, palmu pilniem, zaļiem parkiem un dzidri zila ūdens pludmalēm 😀 Es lielos? Varbūt tikai mazlietiņ 😀 Bet, ja godīgi, es nebūt neuzskatu, ka esmu vienīgā tāda un, ka tāpēc pati labākā. Nebūt ne. Man ir paziņa, kas dzīvo Maltā, nekad iepriekš neviens man pazīstams cilvēks nav dzīvojis Maltā – jums vajadzētu redzēt tās fotogrāfijas, ko viņa liek draugos albumā – iespaidīgi! Stipri apšaubu, ka skaistajos Maltas krastos kalst tās meitenes dvēsele 😀

Man ir arī draugi, kas dzīvo Ņujorkā. Nu tur gan viņiem pa retam pakalst, bet ne gluži dvēsele, drīzāk nervi – no satiksmes un straujā dzīves tempa 😀 Viņi dzīvo tur, kur liela daļa latviešu sapņo kaut reizi mūžā aizbraukt. Tomēr viņiem tā jau daudzus gadus ir ikdiena, mājas. Latvija viņiem ir ārzemes. Viens no tiem puišiem padzīvoja Īrijā, padzīvoja Anglijā, padzīvoja Spānijā, Itālijā, līdz nonāca ASV un tur arī palika, izveidoja ģimeni un ir vienkārši laimīgs cilvēks, kurš tagad ir ASV patriots, ne Latvijas.

Arī pirms 2 gadiem, dzīvojot Venēcijas nomalē, mana dvēsele barojās ar vietējo kultūru, vēsturi un piedzīvojumiem, nevis kalta. Kad atrados Vācijā vai Anglijā, Londonā, manī neizkalta ne grams dvēseles vai kā cita. Un es stipri pieļauju, ka rudenī došos atpakaļ dzīvot uz Angliju. Ne jau tāpēc, ka man Latvijā nebūtu ko darīt. Ne jau tāpēc, ka, ak jel, es nelaimīgā, spēju izdzīvot bez Latvijas, bet gan tāpēc, ka, jo vairāk es redzu no pasaules, jo vairāk es saprotu, cik ļoti daudz man vēl ir jāredz, jāuzzina, jāiemācās, jāpieredz.

Nav tā, ka mēs nemīlam Latviju

Lūk, jums ir 3 piemēri – cilvēki, kuri ik dienas baro savu dvēseli ar apbrīnojamiem skatiem, vēsturiskiem pieminekļiem, slavenām vietām un burvīgām vidēm. Būsim godīgi – pēc Kolizeja, Maltas galvaspilsētas Valletas vēsturiskā centra un Ņujorkas Taimskvēra, ko Latvija var mums piedāvāt?

Nepārprotiet – es mīlu Latviju. Mēs visi mīlam Latviju. Tur ir mums mīļākās pļavas, mīļākie ceļi, mīļākās brūnās gotiņas ganībās, garie smilgu stiebri un baltais stārķis, kas ik dienas pārlaižas pār manu māju, lai nolaistos savā ligzdā un tā tālāk. Tomēr es izsaku šādu salīdzinājumu, lai tie, kas uzskata, ka ”mēs bez dvēseles kalstam”, saprastu, ka šīs apbrīnojamās vietas spēj piedāvāt tik daudz, lai pabarotu dvēseli vēl pāris gadiem uz priekšu, lai turpinātu kalst Latvijā.

Izņēmums, protams, ir tie, kas aizbrauc strādāt sēņu fabrikā un nav ne par gramu ieinteresēti brīvā dienā iziet ārā izpētīt apkārtni. Sēņu fabrika nav slikti, nesaku neko par tiem, kas strādā tamlīdzīgos darbos, arī es pirms laba laika esmu pastrādājusi putnu fabrikā 😀 Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka…

Izbāz savu degunu ārā no savas alas! 🙂

Tu vari lasīt sēnes vai strādāt celtniecībā,  būt aukle vai pavārs, jebkas! Lai vai kādā jomā tu strādātu un vienalga Anglijā, Spānijā, Itālijā vai Azerbaidžānā, svarīgākais ir tas, ko tu ņem no tā, ko vieta tev piedāvā!

Brīvā brīdī, lai cik ļoti no sākuma negribētos – izej ārā, pastaigā apkārt, papēti, kas ir ēkas Tev apkārt, kā tās radušās! Pat mazajā Hallā Anglijā, kur es biju Lieldienās, ir desmitiem viduslaikos celtu renesanses stila baznīciņu un katrai no tām ir savs stāsts stāstāms, ja vien tu būsi gatavs klausīties!

Tu vari lasīt sēnes Īrijā, bet paralēli tam apskatīt apbrīnojamas vietas, uzzināt lietas, kas tev agrāk pat prātā nav nākušas un justies laimīgs, jo tu pilnveidojies, tu kļūsti bagātāks ar katru jauno lietu, ko uzzini.

Vai arī tu vari būt šikā amatā Latvijā, piektdienās braukt ceļojumā uz Vecrīgas bāriem, svētdienās ceļojumā pie omes uz Ludzu un internetā nozākāt visus tos nelaimīgos nabadziņus, aizbraucējus, kuri pametuši dārgo Latviju, lai bez dvēseles kalstu svešā zemē 🙂

Zinu jau zinu, tas man tipiski – izteikties pārspīlēti un skarbi.

Tomēr – mēs neesam nelaimīgi! Un pat tie, kas, ārzemēs dzīvojot, jūtas nelaimīgi, varētu itin viegli savu situāciju mainīt – atliek tikai to pārvērst ceļojumā! Tā, it kā tu nupat būtu ticis pie varen biezas un vērtīgas enciklopēdijas, izdotas vienā eksemplārā, jo tieši tā kā tu redzi kādu pilsētu, vietu vai objektu, neviens cits to nav redzējis un neredzēs – katrs redz pa savam 🙂

Degunus augšā un sāciet pētīt pasauli sev apkārt – jūs būsiet pārsteigti, cik daudz interesanta un apbrīnojama mēs visi vēl neesam pamanījuši 😉

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s