”Medību faktors” attiecībās

Šodien lasīju, Mēnessmeitēna blogu un viens no viņas jaunākajiem ierakstiem ”Izlikties par stulbu, lai dabūtu puisi” (klikšķini uz nosaukuma, lai lasītu), man atgādināja par kādu rakstu, ko biju rakstījusi draugos.lv pirms 2 gadiem – par ”Mednieka-medījuma” jēdzienu. Tad nu šoreiz nedaudz par šo tēmu, vecais ieraksts sākumā un mani šā brīža komentāri beigās. Enjoy!

20. aprīlis 2010. gads

Zemāk rakstītais ir tikai no vienas puses apcerēts un vienpusīgs, vispārīgs šī vakara secinājums, nevis 100%-īgs apgalvojums un nav saprotams burtiski. [Pieminēšu arī, ka šajā rakstā esmu izmantojusi daudz pārspīlējumu, tāpēc tas varētu šķist diezgan negatīvs un dramatisks]
Šajā rakstā vārds ”mīlēt” saprotams vairāk kā jēdziens ”tik ļoti patikt, ka šķiet, ka esi atkarīgs – respektīvi tas, ko mūsdienās visi sauc par mīlestību).

Cilvēkam ir lemts tikt mīlētam, bet nav lemts mīlēt pašam?
Ja Tu gribi tikt mīlēts, nedrīksti mīlēt pats. Ja gribi mīlēt, rēķinies, ka agri vai vēlu Tevi pārstās mīlēt.

Cilvēki vienmēr jautā – kāpēc vienmēr ir tā, ka tie, ko mēs mīlam, nemīl mūs. Un mēs nemīlam tos, kuri mīl mūs.
Tieši tāpēc, ka cilvēkam ir lemts tikt mīlētam, bet nav lemts mīlēt pašam.

Katrs cilvēks, neatkarīgi no dzimuma un vecuma savā būtībā ir MEDNIEKS.

Tā tas ir bijis kopš pirmssākumiem.
Un nevienam medniekam nepatīk medījums, kurš pats lec rokās. Medījums tiek apēsts un ar to viss beidzas – asiņaini kauli tiek atstāti zemē sapūstam (atvainojos par skarbo leksiku).
Savukārt medniekam patīk ķerstīt medījumu, gandrīz saķert to ķepās un atkal medīt, noķert, medījums pasprūk, atkal to ķerstīt un tā tālāk…
Bet, ja cilvēks mīl, viņam nekad nesanāk klausīt viedajam padomam – nedoties viegli rokās un tur nepalikt – viņš pie pirmās izdevības lec vilkam rīklē un vēlāk sūdzās, kāpēc ir ticis apēsts.

Ko varam secināt?

Ja Tu nespēj būt medījums, kurš nelec pats rokās – tu nemīli.
Ja tevi medī – tevi mīl. Un medīs tikmēr, kamēr tu nedosies rokās un tu spēsi nedoties rokās tikai tad, ja pa visiem 100% negribēsi doties rokās. Ja negribēsi – tātad tas pats secinājums – tu nemīli (atgādināšu, ka šajā rakstā ar terminu ”mīlēt” saprotams tas, ko mūsdienās lielākā daļa sauc par mīlestību – aklu atkarību)

Vai neesat paši pamanījuši savā pieredzē ja tu līdz sirds dziļumiem kādu mīli un viņam atdod visu no sevis, viņš no tevis aiziet. Bet pēc tevis vienmēr rāpo tie, kurus tu vairāk vai mazāk atraidi?

Lūk – mednieks un medījums – pirmsākumi.

Sen atpakaļ neeksistēja ne mīlestība, ne romantika, nekopā būšana – cilvēki pārojās, lai radītu pēcnācējus un viss.
Vai no tā varētu secināt, ka tādas mīlestības nemaz vispār nav?

Varbūt eksistē tikai vienpusēja atkarība un ar laiku izzūdoši taureņi vēderā?

Varbūt mīlestība ir tikai cilvēku izdomāts jēdziens lai būtu ko meklēt?
Arī romantika – cilvēku izdomāts jēdziens, lai būtu ko no otra prasīt – sievietes saskatījušās visādas ziepenes prasa no vīriešiem neiespējamo un absurdo, savukārt vīrieši, saskatījušies cita tipa filmiņas arī prasa no sievietēm neiespējamo un absurdo.

Izdzīvo tikai tie, kuri nemitīgi ķersta viens otru, vai arī tie, kuru savienībā tas, kurš nemīl vai mīl mazāk – paliek, neskatoties uz to, ka nemīl vai mīl mazāk.

Vēl mēdz teikt, ka attiecībās vienmēr ir tā, ka viens mīl, bet otrs ļauj sevi mīlēt. Laikam nevar nepiekrist, ka nekad nebūs tā, ka abi mīlēs vienlīdz stipri. Vienmēr viens mīlēs mazāk kā otrs. Varbūt viens iestāsta sev, ka mīl, jo GRIB palikt kopā visu pārējo vērtīgo lietu dēļ – cieņas, respekta, simpātiju utt.

Un ja nu tas, ko apraksta man dvēselei tuvais budisms – budismā aprakstītā mīlestība – ja nu tā nav mīlestība, bet vienkārši – cilvēkmīlestība? Vai cilvēkmīlestība iet kopā ar pretējo dzimumu savstarpējo pievilkšanos un kaisli? Laikam jau iet, jo tieši tā dzīvo lielākā daļa pāru. Vēl liela daļa dzīvo tikai ar savstarpējo pievilkšanos un kaisli, bez mīlestības.

Pie joda, šovakar esmu sapinusies pati savās domās:D

***********************

Lūk, tāds bija mans viedoklis pirms mazliet vairāk kā 2 gadiem. Kā ir šodien? Joprojām daudz maz līdzīgi, tikai es vairs neizmantotu tik pārspīlētu un dramatisku izteiksmes veidu. Laikam pamazām sāk izdoties atrast ”zelta vidusceļus” dzīvē 🙂

Advertisements

One thought on “”Medību faktors” attiecībās

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s