”Pīrāgam, nabagam, abi gali apdeguši”

Vakar lielā sajūsmā, kopā ar Karīnu braucām uz jūru. Dzidri zils, silts ūdens, melnas, spīdīgas smiltis un kvantums krastā izskalotu, skaistu gliemežvāku – Tirēnu jūras brīnumi. Viss jau būtu būtu lieliski, ja vien es nebūtu par zemu novērtējusi Itālijas sauli…

Ieradāmies pludmalē ap 12:00 un pavadījām tur 6 stundas. Visu laiku likās – nu kāpēc saule galīgi nevelk klāt, ne karsti, ne sārtumiņš parādās, pilnīgi nekā. Peldējāmies dzirdi zilajā ūdenī, lēkājām pa melnajām smiltīm, kuras saulē tā uzkarst, ka tajās nav iespējams nostāvēt, nopietni. Latvijā, lai cik arī karsts būtu, nekad nav bijis tā, ka smiltis ir tik karstas, ka tajās nevar nostāvēt.

Bet ap vakarpusi, sākam manīt, ka sārtums parādās. Nopriecājāmies – būs vismaz kaut kāds iedegums.

Braucot mājās, jutu, ka kaut kas nav kā vajag. Pati karsta, bet drebuļi krata. Atbraucot mājās, piegāju pie spoguļa, izmērīju temperatūru un sapratu, ka ir baigajā ”tūtē”. Āda tomātu krāsā, visa sāp un 38 grādu temperatūra. Metos internetā lasīt, kāpēc temperatūra. Internets mani sabiedēja, ka tas ir karstuma dūriens un jāmeklējot ātrā palīdzība, citādi varot nomirt. Tajā panikas brīdī pat noticēju, tiktāl, ka man bija bail iet gulēt, jo domāju, ka šodien nepamodīšos. Nu sviests, vai ne? Bet, ja jūs zinātu, kā es vakar vakarā jutos, tad saprastu.

Tā nu tagad mēģinu nekustēties, regulāri ķepēju sev virsū biezu kārtu mitrinoša krēma, kas katru reizi beidzas ar pamatīgām asarām, jo tik traki sāpējis man nekad nav, (lieki teikt, ka arī tik traki apdegusi es nekad neesmu bijusi), dzeru daudz ūdens un cenšos mierināt sevi ar domu, ka tas, kas mani nenogalina, padara mani stiprāku. Tad nu sakožu zobus, saglabāju pozitīvu domāšanu un stāstu sev, ka pēc nedēļas viss jau būs kārtībā. Tikai jāizcieš šī nedēļa… Tikai šī nedēļa… 😦

Mīļie draugi, nenovērtējiet sauli par zemu! It sevišķi, ja vasarā dodaties uz Viduseiropu vai vēl trakāk – Dienvideiropu – ņemiet vērā, ka ar SPF 35, piemēram, Itālijā – NEPIETIKS. Vajag saules aizsargkrēmu ar filtru vismaz 50! Latvijas saulei nekad mūžā nevajadzēs vairāk par SPF 35, tāpēc tas var šķist pārspīlēti, es arī tā domāju, vēl vakar no rīta. Tomēr, redziet kā tas beidzās. Un šādas mocības es nevienam nenovēlu.

Advertisements

3 thoughts on “”Pīrāgam, nabagam, abi gali apdeguši”

  1. Ļoti palīdz krēms, kurš domāts pēc sauļošanās, palīdzēs arī ādai ne uzreiz nonākt, jo ja Tev nonāks āda, nonāks arī viss iedegums! :/

    Es līdzīgā veidā ar māsas sīko apdedzinājām kājas mugurpusē, nevarējām ne pagulēt, ne pasēdēt, ne normāli paiet! 🙂

    • Jā, nu es te ķepsēju sev virsū to krēmu 2x dienā, cerams palīdzēs. Bet par to iedeguma noiešanu, runājot – nonāk taču tikai ādas virskārta, bet iedegums tak ir mazliet dziļāk ādā, vai arī es kļūdos? Man šobrīd viss daudz maz normāli, vienīgi mugura vēl sarkana un sāp, bet varu pat normāli muguru atspiest pret atzveltni krēslam, tas jau ir milzīgs progress 😀

      • Pēc dziļiem abdegumiem nonāk arī biezāks ādas slānis. Nu, man vismaz pēc tam, kad āda nolobījās nost iedeguma vairāk nebija, pat par toni neatšķirās no rām vietām, kur vispār nebija iededzis!

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s