Dusi saldi, mīļais lāci :(

Cik cilvēks var būt pretīgs radījums… Rūpējas, rūpējas par radību, audzina, lutina, mīļo un sargā, bet tad vienā dienā vieglu roku radību nošauj. Jo draudīgs esot bijis. Nu kas par muļķībām?

Man rodas jautājums – ja miega zāles var ”iepotēt” tikai no maksimums 10 metru attāluma, ko neesot varēts izdarīt, bet viņi saka, ka mēģinājuši pielabināt ar pārtiku utt., tad kā viņi mēģināja pielabināt lāci, no 100 metru attāluma?

Būtībā, kāda gan vairs starpība, vai ne? Vienīgi es tiešām nespēju saprast, kā cilvēks var tā vieglu roku ņemt un nošaut dzīvnieku, kas bijis pašu audzināts, mīlēts, lolots?

Es saprotu, lācis nav kaķis vai suns, bīstams jau dzīvnieks. Tomēr vai tiešām nošaušana bija vienīgais variants, vienīgā iespēja? Vai tiešām nebija kāda gudrāka galva starp tām visām dumjajām, lai izdomātu kā dabūt lāci rokā? Pēc TVnet lasītā, šķiet, ka viņi mēģinājuši pēc metodes ”Labs lācītis, nāc šurp, nāc šurp”. Ar lāci jābūt gudrākiem un viltīgākiem, jābūt kaut kādām profesionālākām idejām un pieejai. Vai tiešām tika izmēģināts viss iespējamais? Vai tika piesaistīti visi iespējamie papildspēki? Visticamāk, ka nē, jo cilvēkiem priekš tā ir žēl naudas un laika. Neies taču organizēt veselu specvienību viena lāča dēļ, vai ne? Stulbi. Ļoti stulbi. Jo Made nebija tikai lācis. Viņa nebija vienkārši kaut kāds lācis.

Un jau atkal man mazliet riebjas cilvēks kā radījums, kurš uzskata sevi par visaugstāko radību Visumā.

 

Dusi saldi, mīļais lāci…

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s