Par lasītprieku un grāmatām

Grūti būtu izstāstīt, cik ļoti man patīk lasīt grāmatas. Lai gan fakts arī tāds, ka esmu ļoti izvēlīga uz lasāmvielu, mana ieinteresētība  aprobežojas ar konkrētiem rakstniekiem vai konkrētām grāmatām, kurās es varu iegrimt uz stundām, aizmirstot reālo pasauli.

”Un regalo da Tiffany”

Kopš dzīvoju Romā, (nu jau 7 mēnešus), esmu izlasījusi tikai vienu grāmatu – ”The Forest of Hands and Teeth”, jo tā bija vienīgā grāmata angļu valodā, kas mājās atradās. Kopš iepriekšējo reizi biju Itālijā pirms 3 gadiem, manas itāļu valodas zināšanas bija mazliet pagaisušas, un es sapratu, ka pirkt grāmatu itāļu valodā nebūtu īsti jēgas, jo es pusi nesaprastu.

Pagāja pāris mēneši, biju jau atcerējusies itāļu valodu un nospriedu, ka būtu laiks mēģināt lasīt kaut ko itāliski. Nopirku grāmatu ”Un regalo da Tiffany”, sāku lasīt ar vārdnīcu blakus, bet, kad sapratu, ka no vienas lappuses vien man sanāk 50 vārdi un jēdzieni, kurus nesaprotu, atmetu ar roku – šāda ”lasīšana” vairs nesagādā nekādu prieku, vairāk atgādina skolas obligāto literatūru. Žēl, jo to grāmatu tiešām gribēju un joprojām gribu izlasīt. Varbūt jāpaiet vēl 7 mēnešiem, kamēr spēšu saprast literāro itāļu valodu, kas maz līdzinās parastajai sarunvalodai. Tomēr, ņemot vērā, ka jau pēc 2 mēnešiem es plānoju Romu atstāt, lai dotos tālāk pasaulē, iespējams, ka ”Un regalo da Tiffany” tā arī paliks neizlasīta un krās putekļus manā plauktā.

”The Forest of Hands and Teeth”

Kā jau teicu, vienīgā grāmata angļu valodā, kas atradās manā istabā, bija ”The Forest of Hands and Teeth”. To šeit bija tīšām vai netīšām atstājušas iepriekšējās īrnieces, kaut kādas angļu meitenes, kas te dzīvoja pirms manis. Ilgi skatījos uz to grāmatu un nevarēju saprast, vai mani tā interesē vai nē. Izlasot anotāciju uz aizmugurējā vāka, sapratu, ka grāmata ir par zombijiem. Zombijiem! Zombiji mani interesēja vēl mazāk kā grīdas flīžu cenas ”Depo” atlaižu laikā. Tomēr, kad biju šeit nupat ieradusies, man bija pa pilnam brīvā laika, kuru nezināju kur un kā tērēt, draugu man te nebija un darbs arī bija tikai viens. Tāpēc es tomēr atvēru pirmo lappusi un sāku lasīt. Pēc pirmajām 20 lappusēm, grāmata mani ievilka savā varā, četrās dienās tā tika izlasīta.

Stāsts ir par kādu ciematu, kurš atrodas ar zombijiem pilna meža vidū. Ciemats ir norobežots ar sētām un žogiem, un cilvēki, kas tajā dzīvo, ir pārliecināti, ka aiz ”Roku un Zobu meža” vairs nekā nav, ka viņi ir vienīgie pasaules iedzīvotāji, kas nedara neko citu, kā nemitīgi sargā sava ciemata nožogojumu, trenē bērnus būt gataviem cīnīties, ja kādu dienu žogs tiek sabojāts un ieaudzina viņos pārliecību, ka pasaulē nekā cita, izņemot ”The Unconsecrated”, jeb ”Nesvētītos” (zombijus) , nav.

Tomēr Mērija atšķiras. Viņa netic tam, ka šis ir vienīgais, kas eksistē, viņa ir pārliecināta, ka aiz meža ir jābūt kādai citai pasaulei. Viņa tiecas to noskaidrot. Izdevība realizēt savu mērķi Mērijai rodas, kad kādu dienu žogs tiešām tiek iedragāts un ciematu pārņem, pēc cilvēka miesas vienmēr izsalkušie Nesvētītie. Paralēli cīņai par savu dzīvību, protams, norisinās arī sava romantiskā drāma, tomēr ”Krēslas” mīļotājiem šī drāma neies pie sirds, visi stāsta galvenie varoņi ir pavisam normāli jaunieši bez jebkādām superspējām un mīlasstāsts nav gluži Edvarda un Bellas stilā, es teiktu – vairāk reāls.

Grāmata bija visai savāda, jo ciemata tradīcijas ir visai dīvainas, lai neteiktu vairāk, tādas kā ļoti vecmodīgas. Es teiktu, grāmatā netieši, tomēr izcili pastāstīts, cik ļoti kāda augstāka kliķe var mūs ”nozombēt”, lai mēs ticētu, ka labāk dzīvot nav iespējams, lai mēs samierinātos ar to, kur esam un kā dzīvojam. Pastāstīts, cik ļoti mēs varam atpalikt no dzīves, ja turpinām dzīvot savā mazajā, nožogotajā pasaulē, necenšoties uzzināt, kas ir aiz horizonta un pastāstīts, cik ļoti nelaimīgi mēs varam būt, ja dzīvosim pēc citu novilktām līnijām, ejot pa citu iebristām takām.

Patiks gan filozofiem, gan zombiju mīļotājiem, gan romantikas cienītājiem.

”La Feltrinelli international”

La Feltrinelli ir Romas labākās grāmatnīcas. La Feltrinelli international grāmatnīcās atrodamas grāmatas visdažādākajās valodās. Tikai šodien, pēc Romā pavadītiem 7 mēnešiem, uzgāju šo ”international” filiāli, kur nopērkamas grāmatas arī angļu valodā!

Pēc apmēram 15 minūšu ilgas staigāšanas, es nonācu pie liela plaukta, kurš manā prātā sāka spīdēt baltā gaismā, atskanot ērģelēm un kora balsīm – nu tā kā filmās, kad šķiet, ka esi nonācis paradīzē 😀

Četri milzīgi plaukti, pilni ar manu mīļāko rakstnieku grāmatām skaistos vākos, visas angļu valodā un par superīgu cenu – katra pa 10 eiro! Ja man būtu bijuši lieki 100 eiro, es visticamāk tos būtu iztērējusi grāmatās un tad pirkusi atsevišķu čemodānu, lai tās visas nogādātu Latvijā 😀

Nicolas Sparks – mans mīļākais rakstnieks, autors tādiem stāstiem kā ”The Notebook”, ”The Last song” un ”Dear John”, pēc kuru motīviem  uzņemtas arī izcilas filmas (tiešām iesaku izlasīt un tad noskatīties filmas). Danielle Steel – sentimentāli un dramatiski romāni – kā jau skuķim 😀 Protams, roka uzreiz stiepās pēc kādas lieliskas Nikolasa Sparksa grāmatas, tomēr beigu beigās izvēlējos Danielas Stīlas grāmatu ”Remembrance”. Jūtos laimīga – man tik ļoti pietrūka labas lasāmvielas!!!

Danielle Steel – ”Remembrance”

Kāpēc tieši šo grāmatu?

Tāpēc, ka tā ir par kādas meitenes dzīvesstāstu Itālijā, Romā, II Pasaules kara laikā un pēc tā.  Par to, kas agrāk noticis vietās, pa kurām es šodien ikdienā staigāju, piemēram,Venēcijas laukums Romā, kurā Musolīni bruņotie vīri nošāva aristokrātus, nešķirojot, vīrs, sieva, tēvs, māte, neskatoties ne uz ko. Stāsts ir par Serēnas, galvenās varones, dzīvesstāstu kopš brīža, kad vecmāmiņa viņu nodeva citiem cilvēkiem, kas, glābdami meiteni, aizveda viņu uz Amerikas Savienotajām valstīm, turpinot ar viņas atgriešanos Romā, II Pasaules kara beigās, lai mēģinātu būvēt savu dzīvi no jauna.

Vēsture mani nekad nav interesējusi un tā man nepatīk. Vēsture ir pārāk asiņaina un depresīva padarīšana. Tomēr mani interesē Itālijas un Romas vēsture. Un man patīk lasīt romānus 😀 Braucot metro, jau paspēju izlasīt pirmās 30 lappuses un jūtu, ka grāmata būs tiešām laba. Kā jau visas pārējās Danielas Stīlas grāmatas, ko esmu izlasījusi.

Pietiks par grāmatām…

Man publicēšanas rindā, protams, stāv arī rakstiņš par to, kā man gāja ciemojoties Anglijā, tomēr, tāpat kā pustūkstotis bilžu, tāpat arī raksts joprojām ir tapšanas stadijā – pārāk liels informācijas apjoms 😀 Tāpēc nāksies vēl nedaudz pagaidīt.

Tas nu šoreiz arī viss. Paldies par uzmanību un jauku jums visiem jauno darba nedēļu! 🙂

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s