Ja tu gribi mani ar varu noturēt uz vietas, tad es teikšu ardievas un iešu tālāk

Ja tu gribi mani ar varu noturēt uz vietas, tad es teikšu ardievas un iešu tālāk pretīm saviem sapņiem un cerībām. Tieši tādēļ  es esmu dzimusi. Man šovakar bija lieliska saruna ar savu ”itāļu mammu” Sabrinu. Viņa palīdzēja man saprast pāris svarīgas lietas.

Es šo neveltu nevienam konkrētam cilvēkam, tā ir vienkārši šīvakara domas, secinājumi, sauc kā gribi.

Ir cilvēki, kurus es mīlu, cilvēki, kuri man ir svarīgi, cilvēki, kuri man patīk un ir cilvēki, kurus es gribētu redzēt paliekam manā dzīvē. Tomēr es līdz šim jau esmu iemācījusies kā būt vienai. Es nesaku, ka man tas patīk vairāk kā nebūt vienai, es vienkārši bieži atceros, ko Sabrina man reiz teica:

”Ja tu vienmēr gaidīsi kādu, kurš nāktu tev līdzi, tu nekad neredzēsi ne pusi no visa tā, ko dzīvē ir vērts redzēt un piedzīvot.”

Kad man bija 15 gadu, es neko daudz no dzīves negribēju, tikai to, ko visi normāli cilvēki. Tagad man ir 21 un es saprotu, ka ar vienu dzīvi nepietiks, lai izdarītu un sasniegtu visu, ko vēlos.

Esmu daudz par šo domājusi. Un bija grūti sākt savu ceļu vienatnē. Esmu šķirta no savas ģimenes, draugiem un tas nav viegli. Bija laiks, kad es sēdēju un justos slikti par to. Bet, kad es beidzot piecēlos kājās un sāku spert ”mazuļu soļus” vienu pēc otra, es sapratu, ka ir tik daudz, ko es vēlos no dzīves! Ir joprojām tik daudz, kas man jāredz, jāuzzin, jāsaprot. Ir joprojām tik daudz, kas man jāiemācās, tik daudz par ko būt skumt un tik daudz par ko būt laimīgai.

Tiklīdz es sāku iet uz priekšu, bija cilvēki, kas novērsās, cilvēki, kas gribēja nākt man līdzi un cilvēki, kas vienmēr bija man blakus, neskatoties ne uz ko. Un bija arī cilvēki, kas neuzgrieza man muguru, bet nevēlējās arī, ka es dodos uz priekšu. Un es justos slikti, kaut kādā ziņā es jutos atbildīga par viņiem, it kā tas būtu noziegums atstāt viņus. Bet šovakar Sabrina man pateica šādi:

”Kad tu saproti, ka viņi nespēs ”turēt tev līdzi”, dažreiz vienkārši ir jāsaka ardievas, jāļauj viņiem palikt tur, kur viņi ir un jādodas tālāk, lai viņi neturētu tevi uz vietas.”

Šķiet, ka Sabrina man iedeva nelielu devu drosmes, kuru man vajadzēja jau sen. Lai vai uz kurieni un cik tālu es ietu, es vienalga vienmēr atgriezīšos pie cilvēkiem, ko mīlu. Un cilvēki, kas mīl mani, vienmēr mani gaidīs, lai vai cik ilgu laiku tas prasīs. Mēs vienmēr būsim kopā. Bet pārējiem vienkārši nav bijis lemts būt manā dzīvē, tā tas dažreiz vienkārši ir un pie tā neviens nav vainīgs.

Tad nu tas arī viss!

* Ja tu man uzgriez muguru brīdī, kad man tevi vajag visvairāk, es vairs nespēju tev uzticēties.

* Ja tu atstāj mani cīnoties ar problēmām un taisies nākt atpakaļ, kad es būšu ar tām tikusi galā, nepūlies – līdz tam es jau būšu nonākusi kādā labākā vietā.

* Ja tu nevari mani mīlēt, kad es daru to, kas priekš manis ir vislabāk, tu neesi pelnījis mani darām to, kas ir vislabāk priekš tevis.

* Ja tu centies noturēt mani uz vietas, jo pats esi pārāk slinks, lai nāktu man līdzi, es pateikšu savas ardievas un turpināšu virzīties savu sapņu un cerību virzienā. Tieši tāpēc es esmu piedzimusi.

* Es jūtos pietiekami laimīga, lidinoties debesīs. Ja tu vēlies, es varu paņemt tevi līdzi un mēs varam būt laimīgi kopā. Pretējā gadījumā – nevelc mani lejā, paliec, kur esi un ļauj man turpināt lidot. Jo es turpināšu. Lai vai cik ļoti mani varētu sāpināt tevis atstāšana aizmugurē.

P.S. Vēl viena no manām iedvesmām – Mišelas blogs (klikšķini šeit). Mišela ir viena no maniem Romas draugiem – ļoti jauka kanādiešu meitene, kuras blogs tiešām ir lasīšanas vērts!

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s