Trevignano, Bracciano ezers un Etrusku akvedukts

Tā nu šodien braucām nelielā ekskursijā. Gāja interesanti, jautri, pozitīvā noskaņojumā un tā tālāk. Bet par visu pēc kārtas.

Sākumā bija plānots, ka mēs būsim 6 cilvēki – Es, Karīna, Daiga, – LV, Filipa (Portugāle), Teilors  un Maika (ASV). Nopriecājos, ka tāds foršs, internacionāls tusiņš sanāks.

Karīna nedēļas vidū man paziņoja, ka viņai nedēļas nogalē jāstrādā.

Nākamajā dienā Filipa paziņoja, ka galīgi aizmirsusi par to, ka viņas viesģimenes mammai dzimšanas diena šodien, tāpēc viņa arī netiek.

Vakar zvanīju Daigai, lai apstiprinātu braucienu un viņa pateica, ka arī nebūs, jo ir aizbraukusi uz Neapoli.

Es jau šodien no rīta gandrīz vai gaidīju Facebookā vēstules arī no Maikas un Teilora, ka arī viņi netiek 😀 Bet vismaz viņi abi bija gatavi braukt. Par viņiem pirms tam jums neesmu stāstījusi. Principā, garos tekstos neizplūdīšu – viņi abi pilnīgi noteikti par visiem 100% ir no tās superīgās amerikāņu daļas, ar kuriem ir superīgi kopā pavadīt laiku.

Aizbraucām uz Trevignano un pirmais pieturas punkts bija vecais pilskalns. Domājām, ka izkusīsim. Kad tur biju ziemā, paliku bez elpas un bez kājām, bet vismaz karsti nebija. Šodien bija ap 25 grādiem un kāpšana kalnā ir ”pati labākā nodarbe” karstumā 😀

Atpakaļceļā piestājām paķert picu un saldējumu un, atgriežoties pie mašīnas, atradu pie loga piestiprinātu soda kvīti par neatļautu noparkošanos :@ Dabūšu samaksāt 40euro. Sasodīts, nu uzlieciet taču zīmi, ka tur nevar stāvēt – tikai tad, kad pagāju labu gabalu uz priekšu līdz nākamajam krustojumam, tur bija zīme, ka nedrīkst stāvēt, un vērsta tikai uz otru pusi, braucot no tās puses, no kuras braucu es, nevienas zīmes nebija, citādi – LOĢISKI es tur nebūtu parkojusies! >_< Arī itāļiem ir savi veidi kā ”nelikumīgi-likumīgi” plēst naudu no cilvēkiem.

Atgriežoties no Treviņjāno, ienāca prātā spontānā ideja – aizvest viņus uz etrusku akveduktu, to pašu, kas te netālu no manas mājas un par kuru esmu rakstījusi vienā no iepriekšējiem rakstiem. Šoreiz izdomājām arī tikt pāri upei, lai apskatītos vecās etrusku alas. Principā – tā ir ala ar divām ieejām, no kurām viena ir pilnībā aizbrukusi, diemžēl, bet dodoties iekšā pa otro, atklājas vairākas ”istabas” – seno etrusku mājoklis 🙂 Lai tiktu pāri upei, nācās rāpties lejā pa stāvu, slapju, slidenu nogāzi, pēc tam brist pāri upē sakritušu, slapju un dubļainu zaru kaudzei un tad vēl rāpties pāri pa nolūzuša koka stumbru – ekstrēms izaicinājums 😀

Pāri tikām, bet rezultātā saplēsu savas mīļākās kedas, nosmērēju džemperi, bikses un visu pārējo, ko varēja nosmērēt. Atpakaļceļš, lai tiktu atpakaļ otrā upes pusē, bija apmēram tāds pats. Tikai, kad bijām veiksmīgi tikuši atpakaļ augšā, sapratām, ka esam nonākuši otrā – nepareizajā žoga pusē. Par cik kāpt atpakaļ lejā pie upes un rāpties atkal augšā, lai nonāktu žoga ”pareizajā” pusē netaisījāmies, bija jāizdomā kāds cits veids. Par laimi, atradām caurumu žoga apakšējā daļā un tad nu uz vēdera pa zemi līdām tam cauri. Katrā ziņā, gāja jautri.

Kopsavilkumā – sanāca jautra aktīvās atpūtas diena. Esmu patīkami pārgurusi un priecīga, ka arī pārējie bija sajūsmā par šodien redzēto un piedzīvoto. Šeit esmu uzrakstījusi tikai mazāko daļu no šodienas piedzīvojumiem, jo visu pārējo 1) man ir slinkums rakstīt, 2) jums būs slinkums lasīt, 3) es nemaz nespētu visu atcerēties.

Vairāk bildes no šodienas drīz būs apskatāmas draugos.

Tas šoreiz arī viss. Veiksmīgu jums visiem jauno darba nedēļu un līdz citai reizei! 🙂

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s