1. ”Iemācies priecāties pat par vissīkākajām detaļām”

Rakstu sērijas ”Kā izglābt sevi un justies laimīgam” 1. daļa, kurā parunāšu ar jums par pirmo procesa soli – to, kā un kur atrast prieku. Kad būsi izgājis cauri šim prieka meklēšanas procesam, sapratīsi, ka patiesībā tas ir viegli atrodams jebkur, tādējādi tavu dienu padarot daudz krāsaināku un pasauli skaistāku. Rakstā esmu iekļāvusi arī jautājumus, kurus man visbiežāk ir uzdevuši citi cilvēki.

Prieku var meklēt it visur!

Vienalga, vai tu ej pa ielu, sēdi ofisā vai skolas solā, vai mājās pie loga – tu jebkur vari atrast lietas, par ko justies priecīgam!

No sākuma tas nebūs viegli, it sevišķi, ja ikdienā esi stresains, nomākts vai viegli aizkaitināms. Tomēr tas viss var mainīties, atliek tikai pielikt nelielas pūles! Man īsti nepadodas teorijas skaidrošana, tāpēc sākšu uzreiz ar piemēriem.

Kur un ko meklēt? Jebkur un jebko!

Tu ej pa ielu pilsētā vai laukos, tam nav nozīmes. It kā šķiet – iela kā jau iela, kas tur tāds sevišķs? Tomēr – sevišķo lietu, kā vēlāk sāksi pamanīt, ir ļoti daudz, pat uz tādas parastas ielas! Varbūt ceļmala ir putekļaina, šur tur mētājas atkritumi, cilvēki izbradājuši taku zaļas zālītes vidū – ne tas pats skaistākais skats, piekritīsi? Tomēr varbūt, ka tajā pašā ceļa malā aug viena maza puķīte. Viņai neinteresē, cik tur ir putekļains, netīrs vai trokšņains – viņa zied pilnā sparā, tas nekas, ka viena pati. Vai nav forši? Ja cilvēks tā varētu – ”ziedēt” pilnā sparā, par spīti visiem ”atkritumiem”, kas apkārt. Aizdomājies par šo tēmu un pamēģini uz brīdi sajusties kā šī mazā puķīte – apkārt viss drūms, trokšņains, stresains, bet tu – ieelpo, izelpo un pasmaidi! Un uz sekundi šķiet, ka ir kas tāds, ko tikai jūs abi ar to mazo puķi ceļmalā saprotat.

Varbūt tu sēdi autobusa pieturā un gaidi savu transportu, kurš kavējas, un tu jau sāc palikt mazliet īgns? Nevajag! Pasaules galu nenokavēsi! Pamēģini šo brīdi uztvert nevis kā garlaicīgu gaidīšanu, bet gan kā iespēju papētīt, kas notiek tev apkārt! Aizver acis un mēģini saklausīt visas skaņas, kas tev apkārt, pamēģini caur visiem trokšņiem saklausīt kādas skaņas, kas tev visvairāk patīk! Meklē pat mazākās nianses, kas var piesaistīt tavu acu skatienu –  varbūt pie kādas ēkas kāds mazs kaķēns ķer pats savu asti, varbūt kāds mazs putniņš peras peļķē, varbūt vienkārši garām pabrauc automašīna, kādu vienmēr esi vēlējies. Varbūt tu stāvi pretī ēkai ar balkoniem un tu vari iztēloties – kā būtu šobrīd sēdēt uz tā balkona un dzert tēju vai kafiju labu draugu kompānijā?

Varbūt teiksi – baigā sapņošana. Sauc to kā gribi, lai vai kādu nosaukumu tu tam dotu – tā ir priecīgu sajūtu meklēšana! Tu iedomājies sevi esam tajā glaunajā automašīnā, ”peldot” pa ielām un jūties priecīgāks, tu iedomājies kā būtu dzīvot tajā skaistajā dzīvoklī ar balkonu un sajūties priecīgāks. Vai arī tu ieraugi to mazo, netīro kaķēnu kādas mājas pagalmā, kurš, neskatoties uz to, ka viņam dzīvē nav gluži labi klājies, vienalga spēlējas un ķer savu asti- priecājas!

Redzi – tu vari meklēt JEBKO, kas tev pašam sirdij tuvāks! Pēti detaļas, sīkumus, lietas, vietas, cilvēkus un meklē kaut ko, kas tev varētu patikt!

Par ko priecāties atradu, bet īpaši priecīgs vienalga nejūtos. Ko darīt?

Šeit sākas mazliet sarežģītāka daļa un mazliet ilgāks process. Nekas pats no sevis nenotiks. Pašā pirmajā reizē pilnīgi iespējams tev šķitīs – nu puķe kā puķe, aug viena pati ceļa malā, bet kas tur tāds īpašs, kāpēc man par to būtu jāpriecājas? Atbilde ir – tāpēc, ka tas ir tevis paša labā, ne jau kāda cita dēļ 🙂 Ko darīt, ja nekādas dižās prieka sajūtas sevī nevai atrast? Brīdī, kad esi atradis kaut ko, par ko priecāties – piespied sevi pasmaidīt un pasaki sev, ka esi priecīgs! Un centies tam noticēt! Centies rast sevī pozitīvas emocijas, vienalga kādas! Otrajā reizē dari tieši to pašu – meklē detaļas un piespied sevi papriecāties par tām!Dari to katrā brīvā brīdī, neatlaidīgi un pacietīgi. Neuztraucies, ja nesanāk, tas viss uzreiz izdodas tikai retajam.

Ko man dod sevis piespiešana smaidīt un iestāstīšana sev, ka esmu priecīgs?

Pavisam vienkārši – tas, ko tu sev iestāsti materializējas! No sākuma tu, pilnīgi iespējams, neticēsi tam, ka pienāks diena, kad tu iziesi ārā un tev acīs spiedīsies pašas no sevis visas tās lietas, kas tev apkārt ir skaistas, smieklīgas, jaukas un patīkamas. Tev, pilnīgi iespējams šķitīs – man nekad nesanāks. Muļķības! Aizmirsti to teikumu ”man nesanāks” un sāc rīkoties! Citiem tas prasa vienu reizi, citiem nedēļu, citiem mēnesi, svarīgi ir mēģināt, kamēr izdodas!

Jo vairāk tu sev kaut ko iestāsti, jo vairāk kļūsti par to pārliecināts, līdz beidzot tu savu zemapziņu esi mazliet pārprogrammējis! Tieši tāpat notiek arī ar negatīvajām lietām, bet par to runāsim kādā no nākamajiem rakstiem.

Kāpēc man jāmeklē tādas sīkas detaļas, par ko priecāties?

Tāpēc, ka tas tev būs pirmais palīgs brīžos, kad jutīsies nomākts, skumīgs, noraizējies vai uztraukts. Tas būs pirmais palīgs, kad garastāvoklis būs ”nekāds”. Tas ir pirmais solis uz pozitīvu domāšanu un prasmi uz pasauli paskatīties mazliet citām acīm. Galu galā, ja, piemēram, šobrīd tevi priecīgu dara tikai un vienīgi Narvesen kafija, tad katru reizi, kad gribēsi sajusties labi, tev būs jāmeklē tuvākais Narvesens, jāiet uz turieni, jātērē nauda un jāpērk kafija. Bet kā būtu, ja pietiktu tik vien kā paskatīties pa logu, iziet uz ielas vai paskatīties sev apkārt un pamanot kaut ko, priecāties? Vai tas nebūtu forši? Lūk, tieši tāpēc, ir jāmācās vienmēr un visur atrast kaut ko, kas tev patīk un justies labi!

Par ko es šobrīd jūtos priecīga?

🙂 Ārā pa logu redzu debesis, kas ir tādā nenosakāmi violeti-rozā krāsā. Mākoņi ļoti savādās formās izpluinīti vējā. Viens no mākoņiem ir tāda smieklīga suņa formā. Skaistas krāsas, smieklīgs mākonis.

🙂 Dzirdu ārā rejam mūsu četrus suņus. Man ļoti patīk suņi. Interesanti, ka viņiem visiem ir gandrīz vienādas, tomēr atšķirīgas balsis. Uzreiz varu noteikt, kuram no visiem četriem kura balss pieder. Atceros skatu, kā viņi parasti mēdz kūleņot pa zāli. Mīlu suņus, smielīgas atmiņas par to, kā viņi mēdz ākstīties pagalmā.

🙂 Kolēģi nupat beiguši darbu, stāv ārā pie auto un sarunājas par kaut kādiem vakara plāniem. Ārā tāds silts pavasara vakars, cilvēki, atspiedušies pret mašīnu pļāpā par vakara plāniem – uzdzen priecīgu nostaļģiju par to, kā es ar saviem foršajiem draugiem mēdzu tā pļāpāt, sēžot uz mašīnas motora pārsega siltos vasaras vakaros 🙂 Patīkamas atmiņas par pagātni un priecīgas domas par nākotni.

Redzi – pat sēžot savā istabā un nekustoties ne no vietas, es atradu veselas 3 lietas, kas manī rada pozitīvas emocijas!

Pamēģini arī tu! Varbūt tev vienkārši ir jāatrod ”sava” metode, kā šīs lietas atrast un kā par viņām priecāties, tomēr, kad būsi nonācis līdz pirmajiem rezultātiem – tu sāksi justies daudz priecīgāks 🙂

Nākamajā rakstā…

Kad būsi ticis galā ar pirmo soli un pratīsi jebkur atrast kaut ko pozitīvu, nākamreiz turpināsim ar otro – kā atrast par ko priecāties ne visai labās lietās, vietās vai situācjās, jeb kā atrast pozitīvo pusi tur, kur šķiet, pozitīvās puses nemaz nav.

Advertisements

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s