Kristietība vs Budisms

Sāku kaut ko Twitterī rakstīt, bet sapratu, ka šī nu reiz būs tā reize, kad Twitter 140 zīmes man būs smagi par šauru, lai izteiktu savu domu.

Šovakar lasu par reliģijām. Nezinu kādā sakarā Budisms tiek pieskaitīts pie reliģijām, kaut gan patiesībā tā ir filozofija. Un jā – es esmu Budiste. Reliģija vienkārši ”nav mana lieta”, lai neteiktu vairāk.

Kas man neiepatikās? Tas, ka pat mācību materiālā, kuram vajadzētu būt pasniegtam no neitrāla skatpunkta, nemēģinot zombēt audzēkņu smadzenes ne par vienu, ne par otru, stāv skaidri un gaiši rakstīts:

”Mūsdienās kristietību izaicina budisms. Bet mēs neesam tādā stāvoklī, lai spētu paši sevi izglābt. Glābt spēj vienīgi Dievs. Ciešanas rada atsvešināšanās no Dieva.”

Man būtu jautājums mācību materiāla izveidotājiem – vai jums būtu kādas tiesības man ”mācīt”, ka es neesmu tādā stāvoklī, lai mana dzīve izdotos bez Dieva glābšanas? Vai, ka manas bēdas ir tādēļ, ka neticu Dievam, bet kam citam? Te gan zinu, ka vainīgs nav tieši mans konkrētais pasniedzējs, visu cieņu viņam, lielisks pasniedzējs, izcilus mācību materiālus gatavo, šajā gadījumā gribētos vērsties pie fanātiskajiem kristiešiem, jo materiālā, galu galā, ir ievietots tas, kā sevi pasniedz kāda konkrēta reliģija.

Galu galā – kādēļ gan lai mēs nebūtu ”tādā stāvoklī”, lai glābtu paši sevi un mums vajadzīgs kāds pielūgsmes objekts, lai tiktu glābti? Labi, es piekrītu, ka vajag kaut ko vai kādu, kam ticēt. Es, kā jau budiste, ticu tam, kurš vienīgais var kaut ko mainīt manā dzīvē – ES PATI.

Visu cieņu, kristieši, neliela grupiņa manu draugu ir jūsu vidū un es joprojām cienu jebkuru cilvēku, neatkarīgi no viņa reliģiskajiem uzskatiem, tāpēc nevienu no jums nevērtēju ne par kripatiņu zemāk kā sevi.

Bet, lūdzu, nemāciet mani kam ticēt! Es apzinos, ka esmu pietiekami stipra, lai pati glābtu sevi un arī citi to var! Es ticu tam, ka cilvēka domām un prātam ir vislielākais spēks. Pozitīva domāšana, koncentrēšanās uz vēlamo un ticība sev un saviem spēkiem – tas ir tas, kam es ticu! Tāpēc nekur nu nepavisam negribētu redzēt šādu zombēšanu par to, ka visiem jābūt kristiešiem, jo tikai Dievs spēj glābt.

Kaut gan būtībā, mīļie, mēs visi runājam par pilnīgi vienu un to pašu – cits to sauc par Dievu un lūdz Jēzu Kristu, lai tas viņam palīdz. Cits to sauc par domu spēku un atkārto sev ”man tas izdosies, es to varu”. Cits to sauc par Allāhu vai vēl kādā citā vārdā. Tomēr, mīļie skolotāji – pat ja jūs esat kristieši, tas nenozīmē, ka Dievs jūs norīkojis būt par sūtni uz zemes, kam jāzombē audzēkņu smadzenes un jāpievērš viņi kristietībai.

Kristieši – es jūs pieņemu un cienu jūsu reliģiju. Lūdzu, pieņemiet mani un cieniet manu budisma filozofiju. Lai miers un pozitīvā domāšana ar jums!

Advertisements

4 thoughts on “Kristietība vs Budisms

  1. (jā, p.s., es neesmu dusmīga, šo rakstot, kā varbūt izskatās, bet mierīga:)
    Manuprāt, tas, ka Tevi sadusmo skolas materiālu mēģinājumi tevi “zombēt”, liecina par to, ka Tu pati šaubies par savu ticības izvēli. Tevi uzrunā kristietības celšana un aizvaino, ka budisms nav likts pirmajā vietā. Un tas arī nekad nebūs pirmajā vietā, jo budisms/filozofija patiesībā NEKO nespēj izdarīt. Tā ir bezspēcīga, vāja, tā neko nesola un nedod. Dievs ir vienīgais Dievs, vienmēresošs, visuresošs un mūžīgs, un ir tikai viens Dievs. Salīdzinājumā ar kristietību (es domāju, dzīvu, sirds kristietību, nevis rituālu/baznīcas/dogmu reliģiju), budisms ir tikai tāda parunāšana.
    Jā, mana ticība šobrīd nav reliģija. Man ir personiskas attiecības ar Dievu, kurām nevajag baznīcu un rituālus; es ar Dievu runāju pati saviem vārdiem, savā istabā; mājas grupiņa un draudze man vienkārši palīdz iepazīt Dieva Vārdu un gribu. Pati lasu Bībeli, un saprotu, cik ļoti, ļoti spēcīga grāmata ir Bībele!!!! Tur ir visa patiesība 🙂 🙂 Bet tā arī māca dzīvot mierā ar visiem cilvēkiem, neatkarīgi no ticības, ko arī daru.
    jā, starp citu, Dievs un Sātans ir reāli spēki, tie dzīvo starp mums, mūsos un cīnās par varu, un to mēs katrs jūtam, vienalga kam ticam…

  2. Piemēram, Dievs paņem projām visas atkarības, arī smēķēšanu. Vienkārši patiesībā cilvēkam to nevajag, šī atkarība tur savā varā cilvēku, spēlējas ar to, paverdzina, bet ticībā mēs esam brīvi 🙂 mums nevajag tik ļoti daudz ko – nevajag ne plazmas tv, ne kabrioletu, ne kārtējo kredītu iPhonam vai Turcijai. Viss ir vienkārši – pirmajā vietā Dievs, tad es, mana ģimene, draugi, draudze… Es arī agrāk uzskatīju, ka mans liktenis ir manās rokās, ka, ja es pati nedarīšu, tad nekas nenotiks, bet tā bija mana lielākā kļūda, kas mocīja mani, dzena stresā un lepnumā, šī doma lika manam prātam iedomāties, ka esmu visvarena un perfekta, bet kristietība vieglu roku atņēma manas sliktās rakstura īpašības, iedomas un dara to vēl joprojām (un darīs;). Dievs reāli maina manu raksturu uz labu, attīra mani, piedod man, maina katru manas dzīves jomu un dod neaprakstāmu mīlestību, kāda nevar būt pret cilvēku, tikai pret Radītāju. Man uz sienas stāv maza zīmīte ar tekstu: es esmu Dieva mīļākais bērns, arī, ja es neesmu viņa labākais bērns. Mīļi 🙂

  3. Es arī daudz nezinu par budismu, bet zinu pašu svarīgāko, kas man jāzina, – budisms ne pie kā neved, tas postulē pārdzimšanu, karmu u.tt., bet budisms nesola paradīzi pēc nāves, tas nesola glābšanu šeit un tagad, šodien, pieņemot Jēzu (kā rezultātā cilvēks tiek glābts no lāstiem, grēkiem, ļauniem gariem, kārībām, kas neļauj dzīvot un dara nelaimīgu). Piemēram, posts pasaulē un Latvijā ir cilvēku kārību dēļ, nevis Dieva dēļ, jo cilvēka vajā daba liek kārot to, ko viņam nemaz nevajag – mantas, varu,seksu, naudu, prestiža lietas, kredītu, māju u.c. – bet ticība Dievam un atbrīvošanās Jēzū Kristū mūs izglābj no kārībām, dod pārliecību, drošību, un dara bagātus. Jo Dievs neapgalvo, ka mūsu zemes dzīvei jābūt mokpilnai, ar slimībām, sāpēm – tas NAV normāli. Ticība Tēvam dod sirdsmieru, prieku, labu spēku – ņem mani par piemēru. Es pateicos Dievam, ka Viņš atbildēja uz manām lūgšanām – deva man operāciju, darbu, glābšanu no visiem melnumiem, kas manī bija krājušies divus desmitus gadu… Un cilvēks pats sevi izglābt nevar, jo nav tik spēcīgs, redzi, ticība arī paņem nost visu augstprātību, lepnību, iedomību un iedomas, ka cilvēks pats spēj kontrolē savu dzīvi, ka viņš ir visvarens, visgudrs un vispār augstākā radība Visumā. Dievs ir augstāks par visu to, un vienmēr.

  4. WHOA.te uzprasās uz atbildi.kad jau es ieraudzīju virsrakstu, sapratu, ka…
    Patiesībā Tu ļoti daudz nezini par kristietību – Bībelē ir rakstīts, Dievs prasa Pēterim (Sīmanim): “Tu mani mīli?”, Pēteris atbild: “Tu zini, tiešām, es Tevi mīlu.” “Tad gadi manas avis,” atbild Dievs. Tas nozīmē, ka kristiešu misija IR pievērst citus cilvēkus kristietībai, cits dara vairāk, cits mazāk, bet tā ir Dieva vēlme. Un Dievs ir labs un taisnīgs, viņš ir Radītājs, Sargs, Kungs un Tēvs. Dievs nav elks, kuru pielūdz, bet gan Vienīgais Dievs, ar kuru nodibinot personīgas attiecības, var dzīvot laimīgu un bagātu dzīvi, kā to daru es 🙂

Ir ko teikt? Atstāj savu komentāru!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s